Belgrada, 22.jūl., LETA–REUTERS/AFP. Serbijā pirmdien aizturēts viens no pasaulē vismeklētākajiem cilvēkiem – Bosnijas serbu kara laika līderis Radovans Karadžičs, kurš gandrīz 13 gadus bēguļoja no ANO kara noziegumu tribunāla.
Par Karadžiča aizturēšanu pirmdienas vakarā paziņoja Serbijas prezidents Boriss Tadičs.
63 gadus vecais Karadžičs saskaņā ar likumu par sadarbību ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) nogādāts kara noziegumu tiesā Belgradā, teikts paziņojumā.
Serbijas amatpersonas atturējās paust kādas sīkākas ziņas par operāciju, bet avoti dienestos vēsta, ka Karadžičs izskatījies nomākts un nav pretojies arestam.
Avoti Serbijas valdībā ziņo, ka vietējie drošības dienesti informāciju par Karadžiča atrašanās vietu saņēmuši no kāda ārvalstu izlūkdienesta. Viņš vairākas nedēļas novērots, līdz pirmdienas vakarā aizturēts.
Belgradas kara noziegumu tiesas tiesnesis otrdienas rītā pabeidza Karadžiča nopratināšanu.
Saskaņā ar Serbijas likumiem pirmais solis aizturētā izdošanai Hāgas tribunālam ir viņa nopratināšana.
Izmeklējošajam miertiesnesim tagad trīs dienu laikā ir jāizlemj, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi izdošanai. Tiesneša lēmumu vēl trīs dienu laikā var apstrīdēt atbildētājs.
Apelācijas prasību vēl 72 stundas izskatīs augstākā tieslietu valde, kuras lēmums ir galīgs.
Sagaidāms, ka Karadžiča aizturēšana ļaus Serbijai tuvināties Eiropas Savienībai (ES), kas par priekšnosacījumu ciešākām attiecībām bija izvirzījusi prasību Serbijai sadarboties ar ANO kara noziegumu tribunālu.
Atklātībā nonākot ziņām par Karadžiča aizturēšanu, Sarajevas ielās izplūda cilvēki, līksmojot par aizturēšanu.
“Es piezvanīju un pamodināju visu savu ģimeni,” sacīja Sarajevas iedzīvotājs Fadils Bico.
Sarajevā līksmoja simtiem cilvēku, ielās signalizēja automašīnas, bet Bosnijas valsts radio pārraidīja Karadžiča kara laika naida uzrunu fragmentus.
“Es viņam novēlu ilgu veselīgu mūžu. Es nevēlos, lai viņš beigtu dzīvi kā Miloševičs,” piebilda 43 gadus veca Sarejevas advokāte Lamoija.
Bijušais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs nomira Hāgas tribunāla cietumā īsi pirms sprieduma pasludināšanas apsūdzībās par viņa lomu deviņdesmito gadu asiņainajos Balkānu karos.
Karadžičs sāka bēguļot aptuveni gadu pēc 1995.gada Deitonas miera līguma, kas izbeidza karu Bosnijā. Pēc miera noslēgšanas NATO 1996.gada sākumā Bosnijā izvietoja lielus miera uzturēšanas spēkus.
Šo gadu laikā Karadžičs atklātībā redzēts reti. Tiek uzskatīts, ka viņš slēpies klosteros, mainījis savu ārieni un starp paslēptuvēm pārvietojies ar padevīgu atbalstītāju palīdzību.
Pēc Karadžiča aresta brīvībā atlikuši vēl divi kara noziegumos apsūdzētie – Bosnijas serbu armijas komandieris ģenerālis Ratko Mladičs un Horvātijas serbu līderis Gorans Hadžičs, kurš apsūdzēts kara noziegumos pret horvātiem Vukovarā.
“Radovana Karadžiča arests ir apstiprinājums, ka ikvienam noziedzniekam agri vai vēlu nāksies atbildēt tiesas priekšā,” sacīja Srebrenicas atraitņu asociācijas vadītāja Munira Subasiča.
Karadžiča arestu atzinīgi novērtēja ANO kara noziegumu virsprokurors Beļģijas pārstāvis Seržs Brammercs, kurš šā gada 1.janvārī stājās Karlas del Pontes vietā.
“Es saņēmu informāciju no saviem kolēģiem Belgradā par veiksmīgu operāciju, kuras rezultātā aizturēts Radovans Kradžičs. Es vēlētos apsveikt Serbijas dienestus par šo būtisko attīstību sadarbībā,” sacīja Brammarecs, kuram otrdien bija paredzēts ierasties Belgradā, bet vizīte šobrīd atcelta.
ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns slavēja Serbijas amatpersonas par šī izlēmīgā soļa speršanu, lai izbeigtu Balkānu konfliktu laikā pastrādātos noziegumos apsūdzēto nesodāmību.
“Šis ir vēsturisks brīdis upuriem, kas 13 gadus ir gaidījuši Karadžiča nogādāšanu tiesas priekšā,” teikts ANO paziņojumā.
Bijušais ASV sūtnis Balkānos Ričards Holbrūks, kuram bija būtiska loma Deitonas miera līguma noslēgšanā, intervijā BBC Karadžiču raksturoja kā “Eiropas Osamu bin Ladenu”.
Bosnijas horvāti un musulmaņi, pret kuriem Karadžičs deviņdesmito gadu sākumā izvērta barbarisku etniskās tīrīšanas kampaņu, nešaubīgi viņu uzskata par vienu no 20.gadsimta briesmīgākajiem cilvēkiem.
Tajā pašā laikā daudziem serbiem Karadžičs vēl joprojām ir varonis, kas stājās pretī seniem ienaidniekiem un lielvarām un izcīnīja atsevišķu serbu dzimteni.
ANO Starptautiskais kara tribunāls Karadžiču un kādreizējo Bosnijas serbu spēku komandieri Ratko Mladiču apsūdz genocīdā un noziegumos pret cilvēci, kas izdarīti Bosnijas 1992.-1995.gada kara laikā. Galvenās apsūdzības saistītas ar 43 mēnešus ilgo Sarajevas aplenkumu, kurā tika nogalināti vismaz 11 000 cilvēku, un 1995.gada Srebrenicas asinspirti, kurā nogalināti vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un kura uzskatāma par briesmīgāko zvērību Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Serbu niknajā cīņā pret Bosnijas musulmaņu vadīto valdību Karadžics deva rīkojumu sākt etnisko tīrīšanu, kuras laikā tika nogalināti desmitiem tūkstoši Bosnijas musulmaņu un horvātu, izvarots ap 20 000 sieviešu un meiteņu un vēl vairāk nekā miljonus cilvēku tika padzīti no savām mājām.
Sarajevas aplenkumā no 1992. līdz 1995.gadam Bosnijas serbu spēki apšaudīja pilsētu un izmantoja snaiperus pret civiliedzīvotājiem, izplatot šausmas pilsētas iedzīvotājos viņu ikdienas gaitās.
Asinsizliešana notika televīzijas kameru priekšā un ANO miera uzturētāju klātbūtnē, kas nespēja apturēt teroru.
Pēc cilvēktiesību organizāciju aprēķiniem, 44 mēnešus ilgā Sarajevas aplenkuma laikā tika nogalināti 12 000 cilvēku, ieskaitot 1500 bērnu.
Sarajevas aplenkums ir ilgākā blokāde pēckara Eiropā. Tas sākās 1992.gada aprīlī un ilga līdz 1995.gada novembrim. Sarajevas aplenkums un Srebrenicas slaktiņš tiek uzskatīti par šausminošākajiem notikumiem Bosnijas kara laikā un par asiņainākajiem kara noziegumiem Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.
Srebrenicas asinspirts mērķis Bosnijas kara pēdējā vasarā bija izbeigt musulmaņu pretestību šai apvidū un gādāt, lai neviens nevarētu atprasīt serbiem viņu ieņemto zemi un mājas.
Pirms kara Srebrenicā bija aptuveni 36 tūkstoši iedzīvotāju un 75% no viņiem bija musulmaņi. Serbu spēku ofensīvas dēļ pilsēta tika pilnīgi nodalīta no pārējās musulmaņu apdzīvotās teritorijas un palika dziļi serbu ieņemtajā Bosnijas daļā. Tur patvērās musulmaņi no plašas apkaimes, un iedzīvotāju skaits pilsētā pieauga līdz 60 tūkstošiem. Trūka pārtikas, ūdens un medikamentu.
1993.gada aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācija pasludināja Srebrenicu par “droša patvēruma joslu” un izvietoja tur ANO aizsardzības spēkus (UNPROFOR). Serbu spēku uzbrukumi pilsētai izbeidzās, tomēr turpmāko divu gadu laikā to izdevās sasniegt tikai nedaudzām kolonnām ar palīdzības sūtījumiem.
1995.gada pavasarī Bosnijas serbu prezidents Radovans Karadžičs pavēlēja pilnīgi bloķēt ceļus uz Srebrenicu, un palīdzību pilsētā vairs nevarēja saņemt.
9.jūlijā Karadžičs deva rīkojumu pilsētu ieņemt. Serbu spēki aplenca Srebrenicu, uzbruka nīderlandiešu miera uzturētāju posteņiem un saņēma gūstā aptuveni 30 viegli bruņotus ANO karavīrus. Dienu vēlāk serbi sāka pilsētu apšaudīt. Nīderlandes spēku vadība piedraudēja dot aplencējiem NATO aviācijas triecienus, ja viņi neatkāpsies.
11.jūlijā NATO lidmašīnas sāka bombardēt serbu tankus pie Srebrenicas, bet serbu pavēlniecība piedraudēja nogalināt gūstā saņemtos nīderlandiešus, un uzlidojumi tika pārtraukti. Vakarā Bosnijas serbu spēku pavēlnieks Ratko Mladičs iegāja pilsētā.
Tai naktī aptuveni 15 tūkstoši musulmaņu vīriešu – gan karavīri, gan civiliedzīvotāji – pameta pilsētu un devās pāri kalniem, cerot sasniegt musulmaņu teritoriju. Ceļā daudzi no viņiem tika nogalināti apšaudēs, citi krita gūstā un tika nošauti.
Tikmēr pašā pilsētā serbu spēki nošķīra sievietes un bērnus un autobusos un kravas mašīnās nosūtīja uz musulmaņu teritoriju. Vīrieši – galvenokārt vecumā no 16 līdz 70 gadiem, taču arī vecāki un jaunāki – tika paturēti “pārbaudei attiecībā uz dalību kara noziegumos”. Viņus sadzina noliktavās, skolās un šķūņos ap Srebrenicu, apšāva un apraka masu kapos.
Serbi ilgu laiku centās savus noziegumus slēpt, tāpēc nereti cilvēku mirstīgās atliekas tika izraktas no masu kapiem un pārraktas citā vietā.
Kopš kara Srebrenicas apkārtnē ir atrasti aptuveni 60 masu kapi. Līdz šim identificēti aptuveni 3195 Srebrenicas slaktiņa upuri, bet tiesu medicīnas eksperti ir savākuši vēl 5000 maisu ar cilvēku mirstīgajām atliekām, kas vēl jāidentificē. Tiek uzskatīts, ka šīs mirstīgās atliekas pieder aptuveni 1000 cilvēku.
1992.-1995.gada karš starp serbiem, horvātiem un musulmaņiem beidzās ar vienošanos, ar kuru Bosnija sadalīta divās daļās – musulmaņu un horvātu federācijā Bosnijā un Hercegovinā un Bosnijas Serbu republikā.
