arasti ar emociju regulāciju mēs saprotam nepatīkamo, grūto emociju apstrādi, piemēram, bailes, dusmas, skumjas, taču arī pārlieku liela patīkamo emociju izpausme var nodarīt kaitējumu bērniem, tāpēc ir svarīgi, ka bērni mācās savas emocijas regulēt. Pedagogi un vecāki var palīdzēt, rādot piemēru, kā reaģēt dažādās situācijās, kā izturēties un ko iesākt, kad notiek kas negaidīts. Taču nekas nestrādā tik labi, cik mūsu pašu rīcības piemērs. Bērni ir kā sūklīši, kuri mācās, vērojot pieaugušos. Par to stāsta Baiba Kalnciema, psiholoģe, pedagoģe, apzinātības programmas īstenotāja bērniem Latvijā un grāmatas “Kāpēc esmu uztraucies?” autore.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
Emocijas berniem nav jaapspiez..ta ir dabiska organisma un psihes reakcija uz notiekoso un sajutam..berns aug un atistas vina nervu sistema un psihe vel nav nobriedusi un ir viegli ievainojana..noteikta vecumposmas ta mainas jo bernam augot un atistoties pamazam pats sak tas regulet...laujiet bernam smieties skumt un paraudat..un necentieties vinam to liegt..audzinasana notiek tad kad tu liec saprast bernam kas notiek tavaa dveselee...lai vinam rastos prieksstati par labo un slikto.par paeizo un nepareizo macitos cilveciskas vertibas.zelot .piedot.jrupeties atbildet par savu ricibu. un veidotos atieksmju izpratne par to kas vinam apkart
