Tbilisi, 8.aug., LETA–AFP. Gruzijas spēki agrā piektdienas rītā uzbrukuši Dienvidosetijai un aplenkuši separātiskā reģiona galvaspilsētu Chinvali.
Gruzijas puse apgalvo, ka tās teritoriju bombardē Krievijas kara lidmašīnas un ka Dienvidosetijā ierodas Krievijas militārtehnika, bet Krievija šīs apsūdzības noliedz. Krievijas Aizsardzības ministrija piektdien solīja aizstāvēt savus miera uzturētājus un Krievijas pilsoņus Dienvidosetijā. Krievija lielai daļai Dienvidosetijas iedzīvotāju ir piešķīrusi savas pases.
Dienvidosetija naktī piedzīvojusi spēcīgu artilērijas apšaudi. Separātiskajā provincē notiek niknas kaujas, un, pēc Dienvidosetijas valdības ziņotā, bojā gājuši vismaz 15 cilvēki.
Gruzijas sauszemes spēkus atbalsta arī iznīcinātāji un bumbvedēji, kas bombardē osetīnu spēku pozīcijas.
Uzbrukums sākts, neskatoties uz ceturtdienas vakarā starp abām pusēm panākto vienošanos par pamieru līdz sarunām, kuras tiks noturētas ar Maskavas starpniecību.
Abas puses apsūdz viena otru pamiera pārkāpšanā.
Gruzijas ģenerālis Mamuka Kurašvili paziņoja, ka Gruzijas valdība ir nolēmusi “likvidēt [Dienvidosetijas] noziedzīgo režīmu un atjaunot konstitucionālo kārtību” reģionā.
Gruzijas reintegrācijas ministrs Temurs Jakobašvili uzsvēra, ka Tbilisi negrasās uzbrukt Chinvali, bet tikai neitralizēt separātistu pozīcijas.
Jakobšvili pavēstīja, ka Gruzijas spēki naktī pārņēmuši savā kontrolē astoņus Dienvidosetijas ciematus.
Diednvidosetijas Ārkārtas situāciju ministrija ziņo, ka Chinvali pakļauta spēcīgai mīnmetēju un artilērijas apšaudei no gruzīnu ciematu Nikozi un Ergneti puses.
Gruzijas Iekšlietu ministrija apgalvo, ka Krievijas kara lidmašīnas piektdien veikušas uzlidojumu Gruzijas teritorijā.
“Trīs Krievijas lidmašīnas “Suhoi-24″ piektdien ielidoja Gruzijas gaisa telpā. Viena no tām nometa divas bumbas tuvu policijas postenim Kareli ciematā,” paziņoja Iekšlietu ministrijas pārstāvis Šota Utiašvili.
Kareli ir gruzīnu ciemats, kas atrodas tuvu Dienvidosetijas robežai.
Vēlāk četras lidmašīnas nometušas bumbas pie Gruzijas pilsētas Gori. Bumbas nokritušas neapdzīvotās vietās un uz autoceļiem.
Savukārt Gruzijas telekanāls “Rustavi-2” ziņo, ka viena no Krievijas lidmašīnām notriekta.
Krievija noraidīja Gruzijas apsūdzības, ka tās lidmašīnas bombardējušas Gruzijas teritoriju, kā arī ziņas par notriektu lidmašīnu.
Tajā pašā laikā Gruzijas drošības spēku augsta ranga virsnieks Kaha Lamija aģentūras “Reuters” korespondentam pavēstīja, ka Dienvidosetijā ierodas militārā tehnika no Krievijas.
“Mūsu izlūkošana nav manījusi kādas Krievijas karavīru vienības, bet caur Roki tuneli Dienvidosetijā ierodas smagā militārtehnika un bruņumašīnas,” pavēstīja Lamija.
Tbilisi iepriekš paziņoja, ka tā apšaudījusi kravas automašīnas pret “algotņiem no Krievijas”, kas Dienvidosetijā ieradās caur Roki tuneli.
Dienvidosetija apgalvo, ka gruzīnu spēki apšaudījuši humānās palīdzības sūtījumus.
Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili piektdien paziņoja, ka Gruzijai draud plaša mēroga militārs uzbrukums no Krievijas puses, un izsludināja valstī vispārēju mobilizāciju.
Saakašvili uzrunu televīzijā teica pēc Krievijas kara lidmašīnu uzlidojuma Gruzijas teritorijā. Krievijas lidmašīnas nometušas trīs bumbas – divas Kareli ciematā un vienu Gori pilsētā.
Saakašvili uzrunā televīzijā apsūdzēja Krieviju “plaša mēroga militārā uzbrukumā” pret Gruziju.
“Es izsludinu vispārēju mobilizāciju. Visiem rezervistiem jāierodas rekrutēšanas punktos. Es aicinu jūs nebaidīties no uzbrukumiem,” paziņoja Gruzijas prezidents.
Viņš arī pavēstīja, ka lielākā daļa separātiskās Dienvidosetijas provinces ir “atbrīvota un atrodas Gruzijas spēku kontrolē”.
“Virs Chinvali centra turpinās [Krievijas kara lidmašīnu] lidojumi. Es pieprasu, lai Krievija pārtrauc mierīgo Gruzijas pilsētu bombardēšanu,” sacīja Saakašvili.
Savukārt Gruzijas reintegrācijas lietu ministrs Temurs Jakobašvili ieteica otram Gruzijas separātiskajam reģionam Abhāzijai atturēties no iesaistīšanās konfliktā.
“Mēs ceram, ka abhāzu separātisti nespers nekādus soļus, kas varētu saasināt situāciju. Mēs paļaujamies, ka abhāzi nepalielinās problēmas reģionā, kas būtu kaitīgi visiem,” paziņoja ministrs.
Krievijas aģentūra “Interfakss” ziņoja, ka aptuveni tūkstotis brīvprātīgo no Abhāzijas devušies uz Dienvidosetiju, lai karotu pret Gruziju.
Krievijas aģentūras arī ziņo, ka abhāzu spēki piektdienas rītā sākuši pārvietoties uz pierobežas zonu, lai gatavotos atsist Gruzijas uzbrukumu.
Abhāzijas līderis Sergejs Bagapašs pēc konsultācijām ar drošības padomi devis rīkojumu pārvietot sauszemes spēkus un artilēriju uz administratīvo robežu gar Enguri upi.
1994.gadā noslēgtais miera līgums aizliedz smagās militārās tehnikas izvietošanu administratīvās robežas tuvumā.
Gruzijas uzbrukums sākās dažas stundas pēc ziņām, ka Gruzija un Dienvidosetija vienojusies piektdien tikties miera sarunās. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili arī ceturtdien paziņoja par vienpusēju apšaudes pārtraukšanu.
“Pārtrauksim šo vardarbības ciklu. Atsāksim sarunas,” uzrunā televīzijā paziņoja Saakašvili.
Gruzijas prezidents arī atkārtoja agrāk Dienvidosetijai izteikto piedāvājumu, ka tai tiks nodrošināta plaša autonomija Gruzijas sastāvā.
Viņš sacīja, ka Krievija, kas aktīvi atbalsta separātistus un ir piešķīrusi tiem savas pases, var kalpot kā Dienvidosetijas autonomijas garants.
Krievija ir iepriekš brīdinājusi, ka tās Dienvidosetijā izvietotie miera uzturētāji nestāvēs dīkā, ja Gruzija mēģinās atrisināt šo situāciju ar spēku.
Maskava apgalvo, ka vairāki Gruzijas artilērijas šāviņi trāpījuši Krievijas miera uzturētāju kazarmās Dienvidosetijas galvaspilsētā Chinvali, nogalinot vairākus krievu karavīrus.
Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins piektdien paziņoja, ka Gruzijas agresijai pret Dienvidosetiju sekos atbildes reakcija no Krievijas.
“Gruzijas vadība ir izšķīrusies par ļoti agresīvu rīcību Dienvidosetijā. Patiesībā tā sākusi izmantot smago bruņojumu un artilēriju,” sacīja Putins, kurš ieradies Pekinā uz olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju.
“Ir cietušie, arī Krievijas miera uzturētāju vidū. Tas ir ļoti bēdīgi, un tas izraisīs atbildi,” sacīja Putins, sīkāk neko nepaskaidrojot.
Kremlis iepriekš paziņoja, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs konsultējas ar saviem palīgiem par Maskavas stratēģiju Dienvidosetijas konflikta jautājumā.
“Dmitrija Medvedeva vadībā tiek apspriesta virkne pasākumu, kuru mērķis ir atjaunot mieru Dienvidosetijā, aizstāvēt vietējos civiliedzīvotājus mūsu miera uzturēšanas spēku mandāta ietvaros,” teikts Kremļa paziņojumā.
Krievija nav atzinusi Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, kaut gan Maskava šajos reģionos ir dislocējusi miera uzturētājus un piešķīrusi pilsonību daudziem to iedzīvotājiem.
Abhāzijā patlaban ir 2000, bet Dienvidosetijā – 1000 Krievijas miera uzturētāju.
No Krievijas reakcijas lielā mērā ir atkarīga tālākā notikumu attīstība. No vienas puses, Maskava varētu nevēlēties tieši iesaistīties konfliktā nemierīgajā Kaukāzā, kas nozīmētu tiešu Krievijas un Gruzijas konfrontāciju.
Tajā pašā laikā Kremlis iepriekš ir izteicies, ka Maskavai ir pienākums aizsargāt savus pilsoņus, un lielai daļai Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotāju ir Krievijas pilsonība.
ANO Drošības padome pēc Krievijas pieprasījuma ap pusnakti sanāca uz ārkārtas sēdi Ņujorkā, lai apspriestu konfliktu.
Tomēr ANO Drošības padomes 15 valstu sūtņi divas stundas ilgos strīdos nespēja panākt vienprātību par trīs teikumu garo paziņojumu.
Kā ziņo diplomāti, ASV un Eiropas atbalstītajai Gruzijai bija nepieņemams teksts, kurā abas puses aicinātas “atteikties no spēka lietošanas”.
Nespējot vienoties, ANO Drošības padome nolēma neko nedarīt Dienvidosetijas jautājumā.
Krievijas sūtnis ANO Vitālijs Čurkins pauda nožēlu, ka rezolūcija nav pieņemta, vainojot tajā “dažu padomes locekļu politiskās gribas trūkumu”.
ASV sūtne Rozmarija Dikarlo aicināja abas puses izbeigt naidīgumu, vienlaikus mudinot ievērot Gruzijas teritoriālo vienotību un suverenitāti.
Viņa nosodīja separātistu atteikšanos ceturtdien apmeklēt tikšanos ar Gruzijas amatpersonām.
ASV sūtne arī aicināja Krieviju “atvilkt savus spēkus un nesaasināt situāciju ar savu spēku sūtīšanu uz Gruziju. Krievijai ir jāaptur spēku un militārās tehnikas transports no Krievijas uz Dienvidosetiju”.
ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns pauda nopietnas bažas par vardarbību.
Arī ASV aicināja abas puses izbeigt vardarbību.
“Mēs aicinām Maskavu izdarīt spiedienu uz Dienvidosetijas līderiem, lai tiktu pārtrauktas apšaudes. Mēs aicinām Tbilisi izrādīt savaldību,” teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.
Gruzijas nesaskaņas ar tās separātiskajām provincēm Dienvidosetiju un Abhāziju pēdējos mēnešos ir saasinājušas līdz ar Maskavas paziņojumiem par attiecību stiprināšanu ar separātistiem un papildu “miera uzturētāju” ievešanu reģionos.
Dienvidosetija un Abhāzija atdalījās no Gruzijas deviņdesmito gadu sākuma konfliktos – tajos gāja bojā tūkstošiem cilvēku, bet simtiem tūkstoši gruzīnu separātistu pārņemtajos reģionos bija spiesti pamest savus mājokļus.
Abi reģioni vēlas, lai tiktu starptautiski atzīta to pašpasludinātā neatkarība, kā precedentu minot Kosovas atdalīšanos no Serbijas.
Abhāzija un Dienvidosetija faktiski ir neatkarīgas, taču neviena valsts, arī Krievija, tās nav atzinusi, kaut gan Maskava šajos reģionos ir dislocējusi miera uzturētājus un piešķīrusi pilsonību daudziem to iedzīvotājiem.
