Neviens darbs nav viegls. Arī žurnālista darbs. Ir grūti, kad tevi kritizē, vaino; kad citi nenovērtē vai pārvērtē tavu darbu un tā ietekmi sabiedriskās domas transformācijā. Tādos brīžos jūtos muļķīgi. Domāju par to, kur ir mana kļūda. Un laikam tas ir labi. Nekad neesmu pretendējusi uz pārgudrību vai vienīgo pareizību. Nē! Bet, kad sajūtu smagumu sirds rajonā, es neviļus iedomājos par savu draudzeni - manu vienaudzi, kuras darbs ir autobusu mazgāšana. Un man paliek kauns. Par to, ka ļaujos vājumam, jo, iespējams, es nepazīstu patiesās grūtības.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
Katra zinaa man ir kauns par zurnalistu vajumu....un sirsnigas sarunas man noteikti ar vinien neizdotos...man sirsnigas sarunas izdodas tikai ar man ibneresantiem un simpatiskiem cilvekiem..man patik kkausities vecu cilveku dzivesstastos laikmetu griezos.es labparat parunajos ar vienkarsiem stradniekiem uzklausot vinu vertejumu un skatijumu par dzivi..
