Vēl nav rimušās kaislības ap 2. augustā notikušo referendumu par tautas tiesībām atlaist Saeimu, kad Latvijā gaidāms jauns referendums – 23. augustā vēlētājiem ir iespēja balsot par atbalstu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Vienlaikus daudziem nav īsti saprotams, kāda ir iecerēto izmaiņu jēga, tādēļ nepieciešams īss skaidrojums.
Grozījumu būtība ir likumā “Par valsts pensijām” noteikt, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, tiks piemērots koeficients – 3, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, tiks piemērots koeficients – 3,5, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem – 4, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu – 4,5. Koeficients tiek reizināts ar valsts noteikto sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir 45 lati. Tātad, ja jūsu darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, jūsu pensija būs vismaz 157 lati un 50 santīmu, bet ja jūsu apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, tad pensijai jābūt ne mazākai kā 180 latu, un visbeidzot personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, pensija būs 202 latu un 50 santīmu.
Piebilstams, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā pensijas bija vidēji 124,30 lati, Lietuvā – 127,90 lati, bet Igaunijā – 168,67 lati. Tāpat statistika rāda, ka 27% Latvijas pensionāru pagājušā gada beigās saņēma summu, kas ir mazāka par 100 latiem mēnesī, bet 60% pensijas vecuma iedzīvotāju pensija bija robežās no 100 līdz 150 latiem. Realitātē 87% Latvijas pensionāru saņēma summu, kas nepārsniedz 150 latus un tātad ir mazāka par iztikas minimumu, kamēr abās pārējās Baltijas valstīs gados veco cilvēku stāvoklis ir jūtami labāks. Lai arī inflācija abās Latvijas kaimiņvalstīs nav sasniegusi divciparu skaitli, pensijas nemitīgi tiek palielinātas ievērojami lielākos apmēros, nekā pie mums.
Diemžēl virkne valdošās koalīcijas pārstāvju šobrīd nodarbojas ar demagoģiju, sakot ka gadījumā, ja tiks pieņemti ieteiktie likuma grozījumi, sabruks Latvijas pensiju sistēma. No šādiem izteikumiem izriet, ka Latvijas pensiju sistēma ir laba, godprātīga un taisnīga, taču jāšaubās, vai atradīsies daudz pensionāru, kuri sistēmu par tādu atzīs – Latvijas pensiju sistēma ir netaisnīga, un arī tas vēl ir maigi teikts. Šā iemesla dēļ sistēmā ir nepieciešamas reformas un konkrētie likuma grozījumi tādas piedāvā.
Valdībā aprēķināts, ka gadījumā, ja tiks pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, no budžeta gadā papildus būs nepieciešami 230 miljoni latu. Tiek apgalvots, ka šādu līdzekļu valstij nav, taču arī šis apgalvojums ir melīgs. Vispirms jau šā gada sociālajā budžetā ir paredzēts 130 miljonu latu pārpalikums, kas tā vietā, lai tiktu izmaksāts pensionāriem, iekļauts valsts pamatbudžetā, kur tiks izmantots dažādu ministriju un birokrātu tēriņiem. Šos 130 miljonus latu ir nepieciešams izmantot mērķim, kādam tos paredzēja nodokļu maksātāji – pensiju izmaksām.
Vēl viena nianse – valdībai šobrīd ir problēmas ar pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu, savukārt kas attiecas uz sociālo nodokli, tad valstij samaksātās summas ir lielākas, nekā iepriekš bija cerējuši budžeta sastādītāji. Lieki piebilst, ka “virsnormas” sociālais nodoklis kārtējo reizi tiek novirzīts nevis adresātiem, bet gan ministriju un valsts iestāžu tēriņiem.
Tomēr gadījumā, ja budžets atbilstu visām prognozēm, atliktu vēl 100 miljoni latu, un arī ar to atrašanu valdībai nevar būt grūtības. Šobrīd valsts sociālajā budžetā ir uzkrāts gandrīz miljards latu (977,3 miljoni), kas ar Valsts kases starpniecību ieguldīti depozītos. Vidēji peļņas procenti gadā no šādiem ieguldījumiem ir 5-6% robežās. Laikā, kad inflācija stabili turas divciparu skaiļa robežās, notiekošais nozīmē tikai to, ka sociālajā budžetā uzkrātā nauda kļūst aizvien mazvērtīgāka.
Valdībai tātad ir visas iespējas jūtami palielināt pensijas, trūkst vienīgi vēlēšanās. Diemžēl praksē ir pierādījies, ka valdošā koalīcija turpina pašas uzņemto, bieži vien valstij un tās iedzīvotājiem postošo kursu līdz pat brīdim, kamēr vēlētāji to nepiespiež mainīt nostāju. Referendums par grozījumiem pensiju likumā ir iespēja panākt, ja ne ideālu, tad daudz taisnīgāku valsts sociālā budžeta sadali. Likuma grozījumu neatbalstīšana vai referenduma ignorēšana nozīmēs vien to, ka mēs klusībā jau pielāgojam mūsu vecākajai paaudzei valsts sagatavotās ragaviņas braucienam uz mežu.
