Lai novērtētu, kāda nozīme ir referendumam par pensiju likuma grozījumiem, ieskatīsimies, ko rāda oficiālā sociālā statistika. Daži skaitļi: – pašnāvībās mirušo – 853,6 cilvēki vidēji gadā;- no kontrabandas alkohola (krutkas)miruši – 666 cilvēki;- nosalst vidēji gadā – 243; Tāpat, 1994.-2004.g. – 10 gados, kad iestājās masveida bezdarbs, cilvēkiem nebija ne algas, ne pensijas, viņi nokļuva dzīvokļu parādos un no dzīvokļiem deportētas uz ielas tika 34 782 ģimenes vai 104 346 cilvēki (šodien šie skitļi jau ir lielāki). Vai tie nav neatkarīgās Latvijas tautas traģēdijas gadi? Kā rokā nonāca izbrīvētie pašvaldību dzīvokļi?
No teiktā nav grūti saprast, ka referendums PAR PENSIJU LIKUMU grozījumiem 2008.gada 23.augustā ir mēŗķis novērst lielas tautas daļas traģisko materiālo stāvokli sakarā ar nemitīgu cenu pieaugumu pārtikai un komunālajiem pakalpojumiem, kas tiešā sakarībā rada iepriekš minētās sociālās sekas un izmisumu.
Mums ir pasniegta VIENĪGĀ iespēja izteikt savu “ultimātu” paaugstināt tautas labklājību, jo pensionārs palīdz bērniem, mazbērniem, studentiem, bezdarbniekiem un slimajiem tuviniekiem u.c., tādeļ būtu negodīgi un necienīgi ignorēt 23.augusta referendumu attiecībā uz saviem līdzcilvēkiem.
Nav šaubu, ka varas elite sakarā ar referendumu ir izmisumā, ka vajadzēs pārskatīt izšķērdības plānus, tādēļ tā baida un tracina, šķeļ tautu jau ar pilnu sparu pēc principa – skaldi un valdi, izdomājot visādus BUBUĻUS un tautas iebaidīšanas polittehnoloģijas, cenšas ieraut tautu diskusijās un musināt, ka nav izskaidrots likuma grozījums, par ko vēlētājiem balsot referendumā.
Apbrīnu rada pat tādu cilvēku tukša, neprincipiāla pļāpāšana un, varētu teikt, žultaini melīga nostādne šā referenduma sakarā, ka būs vienādas pensijas un ka saņems lielu pensiju tie, kuri nav strādājuši nevienu dienu (kādēļ viņi nerunā par sociālo jautājumu līgumu ar Krieviju, kur tiešām paredz maksāt pensijas Krievijas pilsoņiem, tur naudas pietiks?).
Mēs dzirdējām klaji demagoģisku, tukšu ministres Ivetas Purnes 18.augusta Latvijas Radio rīta interviju, ka valdība grozījumos paredzēto pensiju palielinājumu jau izpildījusi un grozījumi zaudējuši savu aktualitāti. Meli! Viņa nevarēja izteikt nevienu argumentu, neatbildēja uz žurnālista jautājumiem un vienīgais viņas „arguments”, ka grozījumi esot „populisms un spēlēšanās uz pensionāru jūtām”. Kā ministrei nav kauna maldināt tautu, atklātā ēterā melot? Viņa pat nepaskaidroja, kad un kā izpildīs ŠĀ SPĒKĀ ESOŠĀ PĀREJAS NOTEIKUMU 34.PANTA (02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.) SATURU UN REALIZĒŠANAS KĀRTĪBU UN, kad un kā šis spēkā esošā likuma Pārejas noteikumu 34.pants tiks izpildīts. No Ivetas Purnes atbildes nav.
Lai novērstu šo „robu”, ir jāizanalizē spēkā esošā likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 34.panta būtība, kas arī ir grozījumu būtības analogs, tikai ar lielākiem koeficientiem.
Šis pants satur trīs jēdzienus:
1. Šo likuma normu paredzēts ieviest ne vēlāk, kā līdz 2009.gada 31.decembrim, proti, kad nāks pašvaldību un pēc tam Saeimas vēlēšanas, lai tautai rādītu, cik varas elite ir „dāsna”. Ar grozījumu ierosināšanu šis varas populisms tika izjaukts un tā sāka barot pensionārus ar 19, 21, kopā 40 santīmu „steidzamības kārtībā” un paredzamajiem vēl 30 santīmiem 2009.gadā pielikumu, kas ir kopā par visiem gadiem vidēji ap 40 latiem un nekāds cits izpildījums šim 34. pantam nav paredzēts. Tātad APZOG TAUTU.
Bet ko mēs redzam? Mēs redzam, ka valdība KLUSĒ par šo spēkā esošo 34.pantu, kura koeficientus mēs palielinām grozījumos. Par to nerunā arī tautas musinātāji. Tautas musinātājiem, arī Ivaram Godmanim, vajadzētu pajautāt, kad valdība izpildīs šo pantu un atbilstoši likumam paaugstinās pensijas par Ls 49,5, 58,5, 67,5 un 76,5 lati, kas ir paredzēti spēkā esošajā pensiju likuma Pārejas noteikumu 34.pantā?
No teiktā nav grūti saprast, ka spēkā esošajā likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 34.pantā ir paredzēts laikā līdz 2009.gada 31.decembrim pārrēķināt un palielināt pensijas visiem pensionāriem atbilstoši minētajai darba stāža gradācijai un indeksiem.
Un kur palika Aigara Kalvīša un Aināra Šlesera solījumi 2006.gada pirmsvēlēšanās, ka ir pietiekami resursu un minimālā pensija tiks noteikta ne mazāka kā 200 latu. Kur tā ir? Skaidrs, ka viņi krāpj tautu, lai iegūtu varu un tautu aizmirsa. Vai šodien mēs varam ticēt šiem kungiem un kundzēm, ko viņi stāsta. Un neko viņi nerunā, kur palika 4.pensiju līmenis, kur palika Sociālā budžeta uzkrājums ap vienu miljardu un kādēļ grib iekļaut nākamā gada budžetā arī 3.pensiju līmeņa naudu. Iveta Purne atbildēt nevar.
2. Spēkā esošais Pārejas noteikumu 34.pants satur otru kategoriju, ka, aprēķinot pensiju pēc likumā ietvertās formulas, ka minimālā pensija nedrīkst būt zemāka par iztikas minimumu. Kad un kādā veidā to valdība pilda. Pieaug iztikas minimums, pieaug minimālā pensija un attiecīgsi koeficientiem tiek paaugstinātas visas pensijas. Valdība šo pantu nepilda un noklusē tā izpildi.
3. Trešā kategorija – atkarībā darba stāža diferencētie koeficienti. Aprēķinot pensiju vai pārreķinot, vajadzēja izdarīt pielikumu pie esošās pensijas par darba stāžu pēc likumā paredzētajiem koeficientiem. Valdība likumu nepilda vai pilda ar krāpšanos, ar minēto santīmu pielikumu, kas pat uz pusi nesasniedz likuma 34.pantā noteikto pielikumu.
Pārejas noteikumu panta (34.p.) izpildījums dotu katram šādu pensijas paaugstinājumu pie esošās vai piešķiramās pensijas pēc likuma pēc šādiem koeficientiem:
1)ja stāžs līdz 20 gadiem, spēkā ir koeficients 1,1 x 45 = 49,5 lati, bet grozījumos paredzam – 3 x 45 = 76,5 lati;
2)stāžs no 21-30 ,spēkā ir – 1,3 x 45 = 58,5 lati , bet GROZĪJUMOS – 3,5 x 45 = 157,5 lati;
3)stāžs no 31-40, spēkā ir – 1,5 x 45 = 67,5 lati , bet GROZĪJUMOS 4 x 45 = 180) ;
4)stāžs no 41 un vairāk, spēkā ir – 1,7 x 45 = 76,5 lati , bet GROZĪJUMOS – 4,5 x 45 = 202,5 lati.
Šā pensiju likuma grozījumi paredz piespiest valdību, pirmkārt, kaut daļēji izpildīt koalīcijas pirmsvēlēšanu solījumus, otrkārt ieviest grozījumus nekavējoties un piespiest valdību pārtraukt sociālā budžeta izlaupīšanu noēšanai, proti, prātam neaptveramām augstāko ierēdņu algām un prēmijām, algām parazītiskiem padomniekiem un citām izšķērdībām, sākt strādāt tautas interesēs.
Vai mēs apjēdzam, ka valdībai naudas pietiek visur, bet pensionāriem, skolotājiem, ierēdņiem, ja vajag, atbild – cik naudas budžetā ir, tik ir, kam atņemt. Un atņem sociālā budžeta iekrājumus, nemaksā normālas algas skolotājiem un citām kategorijām. Mēs gadu no gada lasām laikrakstos, ka valdība dzīvo uz pensionāru rēķina. Šeit, REFERENDUMA SAKARĀ piemērojams teiciens – latvieti nepadodies!
Vai vēl ir jādomā – IET VAI NEIET UZ REFERENDUMU 23. augustā. Pat nav ne mazāko šaubu – jāliek šķērsļi valsts izlaupīšanai – JĀIET UZ REFERENDUMU. BET, GODĀTIE VĒLĒTĀJI, JŪS NEMAZ NEZINIET, KA 23.augusta referendums PAR PENSIJU LIKUMA GROZĪJUMIEM ir VĒL STIPRĀKS, nekā Satversmes grozījumu REFERENDUMS.
Bez tam, ja tu esi sarūgtināts par 2.augustu, tad nobalso 23.augustā referendumā un rūgtums pazudīs, jo jebkurai nākamajai varai, kura pastāvēs, ja nobalsosim ne mazāk kā 455 000 par pensiju likuma grozījumiem, būs nopietni jāstrādā, lai sakārtotu algu sistēmu un visu pensiju likumu, piešķirtu normālas pensijas invalīdiem un visiem pensionāriem, būs jāatdod Sociālā budžeta vairāk kā miljards izlaupītās naudas, ko atdeva noēšanai vai jāliek plinte malā un jāpazūd no politiskās skatuves.
Skolotāji, studenti, medicīnas darbinieki un visi citi – jums ir iespēja izteikties un nobalsot. Kaimiņa labklājība ir visas tautas labklājības rādītājs. Arī tie, kuri ies pensijā turpmākos 20 gadus, tas ir, tie, kuriem darba stāžs ir līdz 1996.gadam, saņems šo piemaksu, kas noteikta grozījumos, jo pensija sastāv ne jau tikai no šīm piemaksām, bet to aprēķina pēc dažādām pozīcijām un šā likuma normas. Padomā, kā mūs krāpj, un mēs stāvam malā.
Tikai tautas SOLIDARITĀTEI ir SPĒKS.
