ATKLĀTA VĒSTULE
Latvijas Republikas Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas Priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim un visiem ministriem
un Saeimas deputātiem
Te ir piemērs, kā vienkāršu pilsoņu akcija par pensionāru dramatisko dzīves apstākļu uzlabošanu Latvijā, pārvērtusies par īstu “grieķu traģēdiju”. Sociālā budžetā ir pārpalikums vairāk kā 800 miljonu lati, kurus izmanto kā Valsts budžeta glābšanas riņķi tāpēc, lai nepaceltu pensijas virs iztikas minimuma valdība izmisumā runā par “valsts budžeta sagraušanu”, gandrīz vai tuvojošos pastardienu vai pasaules galu…
Darba grupa, kura ierosināja likuma “Par valsts pensijām” grozījumus, uzņēmās atgādināt mūsu valdības vadītājam savu solījumu, kas tika izteikts televīzijas diskusijā “Milžu Cīņas” 2006.gadā, pirms Saeimas vēlēšanām, ka ir pietiekoši resursi lai minimālās pensijas tiku maksātas 200 Latu apmērā. Bijām ļoti gandarīti par šo solījumu un pilnīgi pārliecināti, ka jaunievēlētā valdība nekavēsies un pacels pensijas no 2007.gada 1. janvāra.
Tā kā tas nenotika jo valdībai bija simt citu rūpju, Darba grupa ķērās pie lietas. Sagatavoja ierosinājumu likuma “Par valsts pensijām” izmaiņu, balstoties uz Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūras datiem un Premjerministra dotā solījuma skaitļiem, ievērojot spēkā esošo likuma saturu. Runa bija par 491147 pensionāriem, kuri saņēma caurmērā 124 latu mēnesī. Lai saņemtu apsolīto minimālo pensiju, bija jāpieliek katram 76 lati caurmērā. Tas radīja valdībai pazīstamu skaitli: 37.327172 lati mēnesī.
Darba grupas dalībnieki rīkojās godprātīgi izpildot savu pilsoņu uzdevumu, palīdzēt pašreizējai valdībai novērst piekopto netaisnību, kas robežojas ar genocīdu pret Latvijas pensionāriem jo visas iepriekšējās valdības Latvijā, 18 gadu garumā, “ar politisku lēmumu” bija noteikušas pensijas zem iztikas minimuma pārkāpjot pilsoņu cilvēktiesības, kas paredzētas Satversmes 8. nodaļā.
Mūsu, ikviena pilsoņa pienākums, visas tautas pienākums ir, sadarboties ar mūsu pašu ievēlētā parlamenta iecelto valdību. Mēs esam centušies strādāt Latvijas attīstībai un mūsu dzīves pilnveidošanā. Mūsu izpratne ir, ka VISIEM pilsoņiem, neatkarīgi no politiskām domu dažādībām vai simpātijām, kopīgi jāsadarbojas Latvijas labā. Mūsu kopējais TAUTAS mērķis ir sasniegt pašreizējo Eiropas Savienības dzīves līmeni, arī pensiju un algu apmēru ziņā, jo sen esam jau sasnieguši un apsteiguši citu Eiropas valstu preču cenas.
Mums bija un ir jābūt pārliecībai, ka valdības vadītāja pienākums ir izpildīt savus dotos solījumus pensionāriem un strādājošiem. Un visas valdības pienākums savukārt būtu, sargāt Premjerministra autoritāti un attiecīgi rīkoties, lai viņa dotie solījumi tiktu izpildīti. Algas un pensijas ir jāpaceļ Eiropas līmenī. Nav un nekad nebūs nekāda cita izeja. Ja tas tā notiks tad valdībai nevajadzēs meklēt nepamatotus, izdomātus argumentus kā, arguments, ka tiks sagrauts Valsts budžets, lai apslēptu savu nevēlēšanos vai ne kompetenci šīs un Valsts ekonomiskās lietas risināšanā.
Augsti, labi izglītoti Valsts darbinieki, ķeras pat pie Satversmes pantu patvaļīgas interpretācijas, lai pārgrozītu ierakstīto vārdu saturu, pēc savas vajadzības, lai formulējuma: “valsts budžets” vietā ieliktu vārdkopu: “saistītu ar valsts budžetu”, tām klāt piekarinot vēl “sociālo budžetu,” kas ir divas atšķirīgas lietas. Ja valdība nevēlas piedzīvot tautas ierosinātus referendumus lai šīs lietas sakārtotu, tad visvienkāršāk ir izpildīt dotos solījumus un neslēpties aiz izdomātiem argumentiem jo visi zinām, ka sociālais budžets pieaug proporcionāli katru gadu un tas jāveltī TIKAI sociālām vajadzībām un ne kā “ielāps” Valsts budžetam.
Tad nevajadzēs slēpties aiz mākslīgi sadomātiem argumentiem un pret Satversmi vērstiem lēmumiem lai censtos tautai aizbāzt muti paceļot, referenduma ierosināšanai paraksta notariālas apstiprināšanas tarifa likmi no 2 līdz 10 latiem.
Ir vairāk kā zināms, ka investējot pilsoņu labklājībā, paceļot algas un pensijas, paceļas ienākumi valsts budžetā. Arī šeit parādās multiplikācijas efekts. Pieaug preču pieprasījumu, ražošana, līdz ar to iekasēto nodokļu summa. Tas izraisīs stimulu ekonomikas augšupejai, izveidosies jaunas darba vietas.
Ja samazinām Valsts birokrātiju, pievienojām aplokšņu algu samazināšanas veicinošu likumu un nepieciešamos nodokļu likumu uzlabojumus, tad samazināsies Valsts izdevumi un palielināsies arī budžeta un sociālā budžeta ienākumi. Tas var novest pie tā, ka latviešiem nevajadzēs bēgt no savas Dzimtenes, meklēt darbu un iztikas līdzekļus uz svešām zemēm… un nevajadzēs ievest virs strādniekus no citām zemēm.
Katram valdības loceklim, kas patlaban atklāti nostājas pret algas un pensijas paaugstināšanu, ir personīgi jāpierāda, ka viņš ir spējīgs izdzīvot ar patreizējām minimālajām algām un pensijām. Saeimas deputātiem un ministriem un visām valsts amatpersonām ir ētisks un morāls pienākums rūpēties par Latvijas pilsoņu labklājību. Valdība NEVAR, nedrīkst turpināt būvēt Valsti uz strādnieku un pensionāru līķiem! Mēs, Latvijas pilsoņi esam tie, kuri jums maksājam jūsu algas un tāpēc gaidām no jums attiecīgu, stabilu, augšupejošu valsts attīstību.
Notiek tautas mānīšana arī par sabiedrības novecošanos Latvijā. Tā, piemēram pensionāru skaits 2000. gadā bija – 641 012 2007.g. – 567 382 ( uz 1000 – 250), tas ir,pensionāru skaits pakāpeniski samazinās – no 2000.gada par 73 630 vai attiecīgi pa gadiem no 2000.- 2007.gadam – 10 630, 11 317, 11 963, 9 040, 9 295, 12 683, 8 702. Cits piemērs – 2000.gadā bija 271 pensionārs uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2007.gadā jau tikai 250.
Bez tam, neraugoties uz kopējo pensiju paaugstināšanu un cenu līmeni valstī, pensionāri ir kļuvuši vairāk 2 reizes nabadzīgāki, ko pierāda, ka IKP strauji aug, iztikas minimuma līmenis pieaug, bet no 1995. gada no iekšemes kopprodukta pensijām atvēlētie līdzekļi – 1995.gadā 9 %, 1999.- 2007.gados attiecīgi samazinājies no 11 -5 %.
Ja jūs izpildītu jūsu pienākumus kā tas ir saprotams, nebūtu vajadzīgs, ne arī piemēroti brīvajā Latvijā cīnīties par tautastiesībām atlaist Saeimu vai panākt Premjera vai kāda ministra demisiju, likumīgā ceļā, ja attiecīgais ievēlētais vai valsts ieceltais, pats godprātīgi atkāptos no sava amata, ja izrādītos, kā tas izrādās, ka nav spējīgs, vai pietiekoši zinošs, lai izpildītu savus uzdevumus, ieņemtajā valsts amatā. Tā būtu vienkārša goda lieta, pašcieņas izrādīšana, par ko šāds darbinieks tikai izpelnītos atzinību, nevis nopēlumu tautas acīs.
Esam spiesti atgādināt mūsu valdošām aprindām seno kultūru tautu morāli un tradīcijas, kas noteica, ka “valstis, kas neciena un negodina savus darbaspēkus un savus vecos cilvēkus ir neģēļu valstis” un, ka “tas kas melo, zog un kas zog, slepkavo”. Cieniet vecus cilvēkus, jo var gadīties, ka jūs arī kādreiz būsiet veci. Tāpat nekad nesoliet to, ko nevarat vai nevēlaties izpildīt, lai jūs nepārvērstos par meļiem.
Saeimā ievēlētie un citos amatos valsts pārvaldes darbā iesaistītie tautieši: lūdzu, dariet godīgi un pieticīgi jūsu darbu, nedomājiet tikai par savu vēderu, par savu personīgo labklājību. Tad neviens jūsu iemīļotos krēslus neapdraudēs un būsiet tautā vienmēr cienīti un godināti, kā tas pienākas vienā tiesiskā, suverēnā, brīvā un turklāt demokrātiskā valstī!
Patreizējās valdības koalīcijas partijas, zināja no saviem pašiem aprēķiniem, ka tas nozīmē 447.926064 lati gadā. Parakstu vākšanas Darba grupas priekšlikums nepārsniedz pieminēto skaitli. Tātad, piedāvātie likumā “Par valsts pensijām” jaunie koeficenti, būtībā tikai atspoguļo valdības paredzēto, solīto pensijas paaugstinājumu. Tad pensijas nebūtu zem iztikas minimuma, kā tas, arī pēc padomju impērijā nostrādātiem gadiem, pensionāram pienākas.
