Londona, 22.aug., LETA. Gruzijas konflikta ietekmē investori izņēmuši savu naudu no Krievijas straujākajā tempā kopš 1998.gada rubļa krīzes, liecina ceturtdien publiskotie jaunākie dati, raksta “Financial Times”.
Krievijas obligāciju un akciju tirgus kopš konflikta sākuma 8.augustā piedzīvojis strauju kritumu, un rubļu obligāciju ienesīgums pēdējā mēnesī palielinājies par 150 bāzes punktiem.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs izjūt biznesa līderu spiedienu, pieaugot bažām, ka globālās kredītu krīzes ietekme sāk kļūt jūtama arī Krievijā. Kredītu nosacījumi tiks apspriesti nākamajā mēnesī paredzētajā “oligarhu sanāksmē”, ko bijušais Krievijas prezidents Vladimirs Putins ik gadus rīkoja ar Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju apvienību, lai apspriestu ekonomikas jautājumus.
Vladimirs Potaņins, kas pārstāv vienu no Krievijas lielākajām rūpnieciskajām grupām “Interros”, prezidentam Dmitrijam Medvedevam jau izteicis bažas par ilgtermiņa kredītresursu trūkumu, ceturtdien rakstīja Krievijas finanšu laikraksts “Vedomosti”.
Stingrākos kredītu nosacījumus vēl pastiprinājusi ārvalstu kapitāla aizplūšana kopš Gruzijas kara sākuma. Krievijas centrālās bankas publiskotie dati rāda, ka ārvalstu valūtas rezerves nedēļā no 8.augusta samazinājušās par 16,4 miljardiem dolāru (7,79 miljardiem latu). Tas ir viens no lielākajiem nedēļas laikā piedzīvotajiem kritumiem pēdējo desmit gadu laikā, norāda “Lehman Brothers” pārstāvis Ivans Čkarovs.
Lielāko rezervju kritumu – par 16,5 miljardiem dolāru (7,84 miljardiem latu) – Krievija piedzīvoja 1998.gada jūnijā, kad tika atmaksāta lielākā parāda daļa Parīzes klubam.
Kā norāda centrālās bankas vadītāja vietnieks Genādijs Melikjans, kapitāla aizplūšanu izraisījusi politiskā situācija un, pēc viņa domām, tirgus ir tuvu zemākajam punktam.
Lai gan rubļa vērtība, pateicoties centrālās bankas intervencēm, kopš konflikta sākuma ir saglabājusies salīdzinoši stabila, fondu tirgus kopš 7.augusta krities par 6,5% un kompānijām grūtāk piesaistīt kapitālu, jo investori līdz ar riska pieaugumu vēlas krasi augstāku ienesīgumu.
Šī attīstība parāda, ka Krievijas ekonomika, neskatoties uz vienu no spēcīgākajiem budžetiem pasaulē, nav imūna pret pasaules tirgus noskaņojumu. “Buržuāzijas daudzmiljongalvainā hidra ir devusi signālu: “Mainiet kursu, biedri!”,” rakstīja populārais interneta autors Dmitrijs Oreškins.
Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins norāda, ka kapitāla aizplūšana jau lielā mērā ir aprimusi un to kompensēs sagaidāmās investīcijas. Krievijas 581 miljardu dolāru (276 miljardu latu) ārvalstu valūtas rezerves ir trešās lielākās pasaulē, un, pēc Kudrina vārdiem, nav noticis nekas tāds, kas Krievijai liktu mainīt savus plānus.
Tomēr ārvalstu investoru uzticības kritums Krievijas kompānijām apgrūtinās kapitāla piesaisti obligāciju un akciju tirgū, un, tā kā vietējais ilgtermiņa kapitāls ir nepietiekams, Krievijas tirgus ir jutīgs pret ārvalstu kapitāla aizplūšanu, atzīmē analītiķi.
