Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos tiek diskutēts, ka Latvijā tiek norakstīti un nodoti atkritumos pārtikas produkti, kuriem beidzies realizācijas termiņš. Tiek salīdzināts atkritumos nogādāto pārtikas produktu daudzums ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piemēram, Anglijā gada laikā atkritumos nogādā divreiz mazāk pārtikas produktu nekā Latvijā viens lielveikals.
Tiek debatēts, ko darīt un meklēti risinājumi, tā piemēram, LR Zemkopības ministrijas rīkotajā sanāksmē par “Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtību” 22. jūlijā tika runāts par pārtikas produktiem, kuriem beidzas realizācijas termiņš. Ražotāji, kuri piedalījās sanāksmē piedāvāja iespēju pagarināt realizācijas termiņus pārtikas precēm, kurām tas beidzies. Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) kategoriski neatbalsta pārtikas produktiem pagarināt realizācijas termiņus, jo Latvijā nav institūcijas, kas veiktu šādu analīzi. Tāpat arī pret šādu iespēju iebilda LR Pārtikas veterinārais dienests.
Viens no uzskatiem, ko pauž atsevišķas sabiedriskas organizācijas ir preces, kurām beidzies realizācijas termiņš, novietot aiz veikala tirdzniecības sienas brīvprātīgai izvēlei, ieviešot brīvprātības principu. Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) uzskata, ka šāda prakse nav pieļaujama. Šādi var rīkoties ar rūpniecības precēm, bet ne ar pārtikas, kas radītu infekcijas perēkļus, higiēnas pārkāpumus un antisanitārus apstākļus apkārtnē.
Gribam atgādināt, ka šobrīd patērētāji Latvijā apmaksā visus pārtikas produktus, kuri tiek izstādīti stendos dienu vai divas pirms to realizācijas termiņas beigām, vai pārstrādāti citos pārtikas produktos. Jautājums ir pamatots – kāpēc “patērētāju sabiedrībā”, kāda šobrīd ir arī Latvijas sabiedrība, netiek izmantoti tāda kārtība, kā strauja cenu samazināšana, tuvojoties pārtikas produktu realizācijas beigu termiņam. Tas būtu tikai godīgi gan pret patērētāju, gan ražotāju, jo būtu mazāks atgriezto preču daudzums.
Kāpēc mēs neieviešam šādu praksi? Tāpēc, ka ražotājs slēdz ar tirgotāju līgumu par preču atgriešanu. Ja preci neiztirgo, ražotājs preci paņem atpakaļ, līdz ar to tirgotājiem nav interese nodarboties ar preču pārcenošanu.
Vai cieš no tā patērētājs? Protams, jo mēs par visu samaksājam, arī par izmestām precēm atkritumos.
Ir pienācis laiks mainīt šādu tirdzniecības kārtību, kurā pārtiku izmet tonnām. Kāds to ražo, piegādā, bet patērētājs par šādu ačgārnu rīcību samaksā.
Aicinām sabiedrību diskutēt par šiem jautājumiem, tāpāt arī tirgotājus mainīt tirgošanās praksi un ieviest “nocenošas modeli”, kas ir visā Eiropas Savienībā.
