Makšķernieku konsultatīvā padome iesaka vairākkārt palielināt makšķernieku kartes vērtību, lai, paaugstinot samaksu par karti divas, trīs reizes, atrisinātu šodienas lielāko problēmu – makšķerēšanas likumu ievērošanu.
Makšķernieku konsultatīvā padome iesaka vairākkārt palielināt makšķernieku kartes vērtību, lai, paaugstinot samaksu par karti divas, trīs reizes, atrisinātu šodienas lielāko problēmu – makšķerēšanas likumu ievērošanu un iegūtu papildu līdzekļus likumu izpildei.
“Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā makšķernieku kartes vērtība – trīs lati gadā – ir niecīga,” uzskata Makšķernieku konsultatīvās padomes loceklis Jānis Ķīsis.
Latvijā 30 cilvēki kontrolē makšķerēšanas likumu izpildi. Viņi uzskata, ka makšķerēšanas jomā nepieciešams ieviest slēptās elektrozvejas uztveršanas ierīces, kas palīdzētu atklāt elektrozvejas veicējus, bet minēto ierīču iegādei par makšķerēšanas kartēm saņemtos līdzekļus. Tas līdzētu atjaunot arī zivju resursus iekšējās ūdenskrātuvēs.
Makšķernieku konsultatīvā padome skaidro, ka līdzekļi, ko iekasē par makšķernieku kartēm, novirzāmi tām pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas ūdenskrātuves, tādējādi arī pašvaldības būs ieinteresētas maluzvejniecības un zvejošanas ar tīkliem izskaušanā.
“Nepieciešams ieviest trīspakāpju makšķerēšanas sistēmu. Papildus esošajai nacionālajai kartei un licencēm specifisko zivju makšķerēšanai jāievieš reģionālās makšķernieku kartes, kas dotu iespēju makšķerēt tikai attiecīgā reģiona ūdenskrātuvēs, bet iekasētā maksa par šīm kartēm nonāktu tās pašvaldības rīcībā, kuras teritorijā atrodas ūdenstilpne,” skaidro J.Ķīsis.
Līdz šim pašvaldības saņem līdzekļus no zvejas fonda un nomas līgumiem. Nekāda daļa naudas, kas saņemta realizējot makšķernieku kartes, pašvaldību kontā nenonāk.
Ūdens bioloģijas resursu aizsardzības daļas vadītājs J.Zeltiņš pārliecinājies, ka, ja, piemēram, 80 procentiem cilvēku ir makšķernieka karte, tad 60 procenti patiesi ir makšķernieki, bet 20 procenti ir invalīdi vai cilvēki vecāki par 65 gadiem, tāpēc viņiem makšķernieka karte nav nepieciešama. Vēl ir desmit procenti makšķernieku, kam makšķernieku kartes nekad nav bijis un nebūs.
“Dzīves līmenis laukos ir citādāks nekā lielajās pilsētās, tāpēc būs cilvēki, kas makšķerēs, bet līdzekļu trūkuma dēļ makšķernieku karti neiegādāsies. Pasaules pieredze rāda, ka trīs lati gadā ir niecīga summa. Bet cilvēki, kas karti pirka regulāri par trīs latiem, to pirks arī par pieciem vai sešiem,” saka J.Zeltiņš. Viņš pievienojas uzskatam, ka, palielinot makšķernieka kartes vērtību, zivju fonds iegūtu, jo varētu novirzīt līdzekļus ezeru sakopšanai vai zivju mazuļu ielaišanai konkrētā ūdenskrātuvē.
“Palielinot makšķernieka kartes vērtību, makšķerniekam liks domāt, ka viņš ir vairāk samaksājis, tāpēc vairāk var atļauties,” uzskata J.Zeltiņš.
Savukārt Makšķernieku konsultatīvā padome domā, ka kartes maksas palielināšana nav vienīgā iespēja, kā iegūt papildu līdzekļus, un izsaka priekšlikumu līdzekļus makšķerēšanas likumu izpildes organizēšanai pieprasīt no valsts.Malda Ilgaža
