Vašingtona, 26.sept., LETA–AFP/REUTERS. ASV politisko līderu sarunas par finanšu krīzes glābšanas plānu ceturtdienas vakarā izvērtās haosā, republikāņiem atsakoties atbalstīt 700 miljardus dolāru (335,3 miljardu latu) vērto ASV finanšu sistēmas atbalsta plānu.
Laikā, kad risinājās sarunas par bezprecedenta glābšanas plānu, ASV valdība ceturtdien slēdza vienu no valsts lielākajām hipotēku un krājbankām “Washington Mutual”, ļaujot “JP Morgan Chase” iegādāties tās operācijas par 1,9 miljardiem ASV dolāru.
“Washington Mutual Inc”, kuras aktīvi veido 307 miljardus ASV dolāru, slēgšana ir lielākais kādas ASV bankas sabrukums.
Ceturtdien ASV prezidents Džordžs Bušs tikās ar abiem prezidenta amata kandidātiem – demokrātu Baraku Obamu un republikāni Džonu Makeinu, kā arī Senāta un Pārstāvju palātas līderiem un finanšu ministru Henriju Polsonu un Federālo rezervju sistēmas vadītāju Benu Berneiku.
Baltais nams iepriekš pauda cerības, ka finanšu tirgus glābšanas plāns varētu tikt apstiprināts jau ceturtdien.
Tomēr vēl pirms sarunām republikāņi pauda iebildumus plānam un uz sarunām bez Makeina ieradās tikai viens republikāņu partijas pārstāvis.
Pēc sešas stundas ilgām sarunām politiķi atmeta cerības panākt vienošanos un nolēma sarunas turpināt piektdienas rītā, kaut arī pagaidām nav skaidrs, vai tajās piedalīsies republikāņi.
Baltā nama rīkotās tikšanās, kurās piedalījās Bušs, konkurējošie prezidenta kandidāti Makeins un Obama un vadošie Kongresa līderi, mērķis bija parādīt politiķu vienotību nacionālās finanšu krīzes risināšanā, tomēr savstarpēju konfliktu dēļ sarunas izjuka.
Makeina kampaņas izdotajā paziņojumā tikšanās raksturota kā “nepārtraukts kliegšanas mačs, kurā neviens necentās panākt abu partiju atbalstītu risinājumu”.
Vairāku konservatīvu republikāņu likumdevēju grupu ierosinājusi alternatīvu kredītu apdrošināšanas plānu, izvairoties no Buša administrācijas glābšanas plāna tikai dažas nedēļas pirms 4.novembrī paredzētajām ASV prezidenta vēlēšanām.
Demokrāti sarunu izjaukšanā apsūdzēja Makeinu.
“Senators Makeins pievienojies Pārstāvju palātas republikāņiem, kas vēlas sākt pilnīgi savādāku pieeju un noraidīt prezidenta Buša piedāvājumu. Ir grūti iztēloties, kur tas mūs aizvedīs,” sacīja Pārstāvju palātas Uzraudzības un valdības reformas komitejas priekšsēdētājs Henrijs Vaksmens.
Tajā pašā laikā Makeina kampaņa apgalvoja, ka republikāņu prezidenta kandidāts sarunās “nav noraidījis vai atbalstījis nevienu plānu”.
Konservatīvo republikāņu grupa aicina ASV valdību piedāvāt apdrošināšanu aptuveni pusei no hipotēku vērtspapīriem, kas jau nav apdrošināti.
Sarunām vēlu vakarā pievienojās arī Buša administrācijas plāna izstrādātāji finanšu ministrs Henrijs Polsons un Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Berneiks, mēģinot pārliecināt republikāņus atbalstīt glābšanas plānu.
“Ir kritiski svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu apstiprināts ātri. Mums ir nopietnas bažas par mūsu kredītu tirgu stāvokli,” norādīja Baltā nama pārstāvis Tonijs Frato.
Demokrāti arī aicina noteikt ierobežojumus valdības glābto kompāniju vadītāju atalgojumam un atlaišanas kompensācijām.
Ziņas par gaidāmo finanšu krīzes glābšanas plāna apstiprināšanu pēdējās dienās stabilizēja situāciju naudas tirgos, kurus iepriekš faktiski bija iesaldējusi banku nevēlēšanās izsniegt kredītus.
Bezprecedenta glābšanas plāns katram ASV vīrietim, sievietei un bērnam izmaksās aptuveni 2300 ASV dolāru. Tā apmēri likuši daudziem likumdevējiem par to šaubīties, jo par kreditoru neapdomīgajiem aizdevumiem nāksies maksāt visiem iedzīvotājiem.
700 miljardus ASV dolāru vērtais plāns pārsniedz visus aizdevumus kopā, kurus Starptautiskā valūtas fonds (SFV) izsniedzis kopš Otrā pasaules kara. SVF kopš 1947.gada finanšu krīžu novēršanai virknei valstu, ieskaitot Argentīnu, Lielbritāniju, Turciju un Dienvidkoreiju, pavisam aizdevis 506,7 miljardus ASV dolāru.
Apliecinot, ka pašreizējā finanšu krīze ir visnopietnākā kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados piedzīvotās Lielās depresijas, Federālās rezervju sistēmas dati liecina, ka ASV bankas un investīciju fondi pēdējās dienās no centrālās bankas aizņēmušies 188 miljardus dolāru dienā – šī summa ir līdzvērtīga Argentīnas gada nacionālajam kopproduktam.
Tirgus eksperti raizējas, ka, pat ja Vašingtonai izdosies vienoties par glābšanas plānu, ASV tik un tā piedzīvos smagu krīzi, izraisot globālu ekonomisko recesiju.
Vācijas finanšu ministrijas Pēters Šteinbriks norādīja, ka šīs krīzes rezultātiem ASV ieņems mazāk dominējušo lomu globālajā finanšu sistēmā.
“ASV zaudēs savu lielvaras statusu pasaules finanšu sistēmā. Pasaules finanšu sistēma kļūs vairāk daudzpusīga,” minēja Štrinbriks.
