Maskava, 1.okt., LETA–REUTERS. Krievijas Augstākā tiesa trešdien atzina, ka 1918.gadā boļševiku gāztais un nošautais cars Nikolajs II un viņa ģimene nogalināti nelikumīgi un viņiem ir tiesības uz reabilitāciju.
Tiesas lēmums iezīmē uzvaru Romanovu ģimenes gadiem ilgajā tiesu cīņā ar Krievijas valdību, mēģinot panākt cara Nikolaja II un viņa ģimenes atzīšanu par politisko represiju upuriem un reabilitāciju.
“Krievijas Federācijas Augstākās tiesas prezidijs atzīst par nepamatotām represijas un reabilitē Nikolaju Aleksandroviču Romanovu, Aleksandru Fjodorovnu Romanovu, Olgu Nikolajevnu Romanovu, Tatjanu Nikolajevnu Romanovu, Mariju Nikolajevnu Romanovu, Anastasiju Nikolajevnu Romanovu un Alekseju Nikolajeviču Romanovu,” teikts tiesas spriedumā.
Līdz ar to tiesa apmierinājusi Romanovu ģimenes pēcteces lielkņazienes Marijas Romanovas advokāta Hermana Lukjanova sūdzību un atcēlusi Augstākās tiesas Tiesnešu kolēģijas 2007.gada 8.novembrī pieņemto lēmumu, kurā tika atteikta cara Nikolaja II un viņa ģimenes reabilitācija.
Pārējie Romanovu ģimenes locekļi reabilitēti kā padomju politisko represiju upuri, taču līdzīga procedūra vairākkārt atteikta attiecībā uz pēdējo caru un viņa ģimenes locekļiem, kuru mirstīgās atliekas apglabātas Sanktpēterburgā.
Maskavas ģenerālprokuratūra iepriekš savā slēdzienā norādīja, ka cara ģimeni nav iespējams reabilitēt tiesiskā ceļā, jo Krievijas pēdējam caram Nikolajam II un viņa ģimenes locekļiem nebija izvirzītas nekādas, kaut vai formālas apsūdzības. Līdz ar to notikusī slepkavība no juridiskā viedokļa ir parasts kriminālnoziegums.
Romanovu ģimene norāda, ka savulaik padomju varas kolektīvās varas iestādes pieņēma lēmumu pasludināt imperatoram Nikolajam II nāvessodu un tas liecina, ka pret bojāgājušajiem tika vērstas politiskas represijas. Tāpēc viņu nogalināšanu nevar atzīt par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, bet tā jāatzīst par nāvessoda izpildi.
Krievijas caru Nikolaju II, viņa ģimeni un vairākus kalpus 1918.gada 17.jūlijā nošāva komunisti vietējā inženiera Ipatjeva mājā, kuras puspagrabā Romanovu ģimene bija ieslodzīta.
Pēc nāvessoda izpildīšanas cara ģimenes ķermeņi tika iemesti šahtā un aplieti ar skābi, lai viņus nevarētu atpazīt.
Boriss Jeļcins 1977.gadā kā Komunistiskās partijas pilsētas komitejas vadītājs Sverdlovskā (tagadējā Jekaterinburgā) deva rīkojumu nojaukt Ipatjeva māju, jo tā piesaistīja pārāk daudz apmeklētāju, kurus fascinēja stāsts par cara valdīšanas beigām.
Cara Nikolaja II, carienes Aleksandras un viņu meitu Olgas, Tatjanas un Anastasijas, kā arī četru kalpotāju, kas tika nogalināti kopā ar cara ģimeni, mirstīgās atliekas tika atrastas 1979.gadā, bet pārējo divu bērnu – Alekseja un Marijas – mirstīgās atliekas sākotnēji neatrada.
Pēc intensīvām DNS analīzēm Krievijā, Japānā un ASV pārējo cara ģimenes locekļu identificētās mirstīgās atliekas 1998.gada jūlijā tika pārapbedītas Svētā Pētera un Pāvila katedrālē Sanktpēterburgā.
Tomēr, šauboties par atrasto mirstīgo atlieku autentiskumu, pārapbedīšanas dievkalpojumu atteicās vadīt Krievijas Pareizticīgo baznīcas galva patriarhs Aleksijs II.
2000.gada augustā Krievijas Pareizticīgās baznīcas Arhiereju sapulce pasludināja Krievijas caru Nikolaju II, carieni Aleksandru, viņu dēlu Alekseju un lielkņazienes Olgu, Tatjanu, Mariju un Anastasiju par svētajiem mocekļiem. Pirms tam Ārzemju Krievu pareizticīgā baznīca jau 1981.gadā bija kanonizējusi Nikolaju II.
2007.gada vasarā Jekaterinburgā netālu no vietas, kur bija apglabāta pārējā nogalinātā cara ģimene, tika atrastas divu jaunu cilvēku kaulu atliekas.
Pēc ģenētiskām pārbaudēm Krievijas un ārzemju laboratorijās Krievijas prokuratūra atzina, ka atrastās mirstīgās atliekas ir Krievijas cara Nikolaja II dēla Alekseja un meitas Marijas mirstīgās atliekas.
