Maigais, vientuļais dumpinieks. Tāds man vienmēr ir licies Gulbenes melnais gulbis Heinrihs, kurš ik vasaru Spārītes parkā ir bijis kopā ar mums. Katros Pilsētas svētkos viņš izturēja salūtus, skaļas, negulētas naktis. Vēl nesen vakara pastaigu laikā mēdzu piestāt pie gulbja iežogotās teritorijas, jo Heinrihs pats jau mani pamanījis peldēja klāt. Nāca parunāties. Katrreiz apmīļoju viņu ar vārdiem. Ja mans vecais suns Lola par tuvu pienāca sētai, Heinrihs varēja ieknābt (un reiz to arī izdarīja)
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
Bet tas viņam bij mocības ar apgrieztiem spārniem. Kur ir dzīvnieku aizstāve gulbenes slavenā ka to pieļāva????? Ja kas tad gulbji nav tie kas dzīvo vieni.Vini ir putni kam vajadzīgs pāris. Kuram patīk būt vienam?????
