Te runā, ka traucējot naktsmieru diskotēkas brīvdabas estrādē. Dzird pat tik glupas runas, ka vajadzētu estrādi apstādīt ar kokiem un krūmiem, lai diskotēku skaņa turpat paliktu un nekur tālāk netiktu.
Te runā, ka traucējot naktsmieru diskotēkas brīvdabas estrādē. Dzird pat tik glupas runas, ka vajadzētu estrādi apstādīt ar kokiem un krūmiem, lai diskotēku skaņa turpat paliktu un nekur tālāk netiktu. Vajagot arī sētu apkārt estrādei uzcelt, lai dejot varētu tikai tie, kas nopirkuši biļetes. Muļķības tās visas ir! To jums saku ar pilnu atbildības sajūtu.
Es personīgi izjūtu lepnumu, kad skaņa no manas dzimtās pilsētas diskotēkas aiznesas pāri mājam un koku galotnēm līdz tuvējiem pagastiem. Skaisti. Diskotēka notiek vienā pilsētas malā, bet dejot var arī otrā. Tā ir kopības, paaudžu vienotības sajūta! Mans 11 gadus vecais puika kā traks skrien uz disenēm, tur danco līdz rīta gaismai. Bet es arī neesmu zemē metams. Tikmēr ar savu sievu Antoniju dancojam mājās pa gultu. Jo disene ta mums ar puiku viena. Tiesa, vecmāmiņa nedēļas nogalēs sākusi diktāk dzert sirds drapes. Gāna pašvaldību, kas “šitādu ārprātu pieļauj”. Muļķības. Es pašvaldības vīru vietā tā arī pateiktu – jums, mīļie pavalstnieki, ir dota brīva vaļa un stimuls attīstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību. Lūdzu, ražojiet ausu tapas! Piedāvājiet tās iedzīvotājiem. Būs, kas pērk. Par piemēru šito biznesu kā papildu nodarbību varētu uzņemties kultūras nama direktors, jo pašvaldība tak viņam nodevusi estrādi un pilnīgu rīcības brīvību ar to. Lai turpat pasākumā tirgo ausu tapas. Es par piemēru disenes laikā aizietu savu puiku pašpionēt un pie reizes vecmāmiņai nopirktu ausu tapas. Lai nekunkst pa māju, tak apnicis klausīties.
Bet teikšu jums, ka vēl viens labums jau ir no tām disenēm, ko neviens, izņemot mani, nav pamanījis. Kā disene, tā pilsētā izzūd mušas, odi, klaiņojošie suņi un kaķi. Mūzika viņus pilnīgi iznīcina. Lieliski, es jums teikšu. Pirmrindas pieredze, ar kuru mūsējā pašvaldība varētu braukt un lielīties pie kaimiņiem. Kolosāli. Varētu pat rīkot pieredzes apmaiņas seminārus.
Es jums teikšu, ka gaidīt gaidu, kad atkal šovakar mūsu mīļajā estrādītē sāksies disene. Arī Antonija man šorīt saldi čukstēja: “Mīļais, šonakt atkal, vai ne?” Paši saprotiet, disene būs. Tikai tās ausu tapas vecmāmiņai gan vajadzētu. Lai netraucē mūs, sirdī jaunos.
Ar cienību – jūsu Antons Krikums
