Tirzas pagastā 21.jūlijā svinēs novadnieka, operdziedātāja un rakstnieka Marisa Vētras 100 gadu jubileju.
Tirzas pagastā 21.jūlijā svinēs novadnieka, operdziedātāja un rakstnieka Marisa Vētras 100 gadu jubileju. Pulksten 15.00 Vētras dzimto “Dārtiņu” māju vietā, kas atrodas sešu kilometru attālumā no pagasta centra, būs piemiņas brīdis. Stundu vēlāk paredzēta pulcēšanās Tirzas kapsētā Vētras vecvecāku atdusas vietā.
“Pulksten 17.00 Tirzas luterāņu baznīcā būs M.Vētram veltīts dievkalpojums. Dziedās Tirzas pašdarbnieki un vīru koris “Dziedonis” Tāļa Veismaņa vadībā. Dievkalpojumu vadīs mācītājs Valdis Strazdiņš. Pēc tam pulksten 19.00 kultūras namā sāksies koncerts,” informē Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte.
Dziedāt par godu M.Vētram viņa dzimtajā pusē solījušies arī Uldis Leiškalns un Kārlis Zariņš. Par Vētru runās literatūrzinātniece Astrīda Aļķe. Svētkos solījušies piedalīties arī Nacionālā teātra jaunie aktieri – Dita Lūriņa, Karina Tatarinova, Kristīne Alberte un Marcis Manjakovs. Ciemos no Druvienas pagasta ieradīsies folkloras kopa “Pērlis”. “Uzstāsies arī Tirzas pašdarbnieki,” piebilst A.Alberte.
Kopā ar tirzmaliešiem M.Vētras jubilejas svinībās būs viņa radinieks, tirzmaliešiem labi pazīstamais aktieris Varis Vētra.
“No Marisa Vētras varam mācīties dzimtenes mīlestību. Par to varam lasīt viņa grāmatās. Lai arī Tirzas “Dārtiņās” viņš pavadījis tikai pirmos dzīvības gadus, pēc tam kopā ar vecākiem pārceļas uz dzīvi Rīgā, tomēr Tirza palikusi spilgti atmiņā. Ziemassvētki “Dārtiņās”, Tirzas muiža, tirzmalieši, kas garā ir tikpat stipri kā piebaldzēni, – par to visu rakstījis M.Vētra,” saka A.Alberte.
A.Alberte piebilst, ka M.Vētras 100.dzimšanas diena ir 19.jūlijā. Šajā dienā Rīgā, Rakstnieku namā, pulksten 18.00 jau tiks ievadītas jubilejas svinības. 29.septembrrī Nacionālajā operā paredzēts plašs koncerts “Marisa Vētras zīmē”. Uz abiem šiem pasākumiem tirzmalieši saņēmuši ielūgumus.
Mariss Vētra ir bijis pirmskara Latvijā slavens operdziedātājs (sākumā bijis liriskais tenors, pēc tam – dramatiskais tenors). Vēlāk devies uz Gotlandi un pēc tam uz Ameriku. M.Vētra sarakstījis piecas grāmatas, kas ir dzīva latviešu tautas vēsture, – “Rīga toreiz”, “Mans baltais nams”, “Sestā kolonna”, “Divdūjiņas” un “Karaļa viesi”.
