Vairāki laikraksta lasītāji lūguši paskaidrot, kas ir tējas sēne un Indijas rīss un kāds no tiem labums. Vērojot televīzijā reklāmas, daudziem skatītājiem nav zināms, kādas veselības problēmas palīdz atrisināt šie augi.
Vairāki laikraksta lasītāji lūguši paskaidrot, kas ir tējas sēne un Indijas rīss un kāds no tiem labums. Vērojot televīzijā reklāmas, daudziem skatītājiem nav zināms, kādas veselības problēmas palīdz atrisināt šie augi.
Veidojums, ko dēvē par sēni, satur rauga baktērijas un īpašu ķērpja paveidu. 50. un 60. gados arī Latvijā tā bija gandrīz katras ģimenes virtuvē. Kombučas tēja tiek uzskatīta par dabisku enerģijas avotu un organisma attīrītāju. Dzēriens satur
B grupas vitamīnus, organiskās skābes, tāpēc tai piemīt antibakteriālas un pretvīrusu īpašības. Visspēcīgākā iedarbība tējai ir septītajā un astotajā dienā, bet mēneša laikā šķidrums kļūst līdzīgs etiķim un tā arī lietojams.
Jau Pirmā pasaules kara laikā tā bijusi labs līdzeklis pret locītavu sāpēm, podagru, kā arī noderējusi imunitātes stimulācijai. Tējas sēne palīdzot izārsēties no psoriāzes un ģikts, reimatisma un pat depresijas. Savukārt Indijas rīss, ja to sāk lietot laicīgi, palīdz izvairīties no vēža. Tējas sēne izdala daudz vielu, kas ir nepieciešamas organismam. Pirmkārt, jau L – pienskābi, ko izmanto šūnas. Ja pienskābes organismā trūkst, tas būtībā ir ceļš pretī vēzim un smagām imunoloģiskām slimībām. Otrkārt, sēne izdala daudz glukoronskābes. Tā ir viela, ko ražo aknas, lai izvadītu no organisma indes, smagos metālus ieskaitot. Sēne dod to, kas būtībā trūkst mūsu organismā. Tomēr ar šiem augiem nevajadzētu aizrauties gadiem ilgi.
Tējas sēni iespējams izaudzēt jebkura lieluma un tilpuma stikla burkā. Sēnes barotni gatavo no viena litra ūdens, vienas ēdamkarotes cukura un trim ēdamkarotēm melnās tējas stipruma. Šķidrumam jābūt saldam, bet ne šķebinošam, ne pārāk stipram.
Tējas sēnes kārtu uzmanīgi noskalo vārītā, atdzesētā ūdenī. Pirms to darīt, no pirkstiem jānoņem gredzeni, jo sēne necieš saskarsmi ar metāla virsmu. Iepriekš sagatavotā šķidrumā sēni iegulda ar gludo pusi uz augšu. Trauks ar tējas sēni jāpārklāj ar marlīti. Tā jātur istabas temperatūrā, bet ne tiešā saules staru iedarbībā.
Sestajā dienā dzēriens ir gatavs. Reizi divās nedēļās šķidrums jāmaina, sēne jāmazgā. Sēnes producētais dzēriens jānolej vai jāizdzer. No trauka to izlej caur marli vai smalku sietiņu. Dzērienu var glabāt ledusskapī.
