Tiesībsargs ir izveidojis pārskatu “Kā izprast ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām?” un materiālu, kurā ir sniegta informācija par dažādiem invaliditātes modeļiem. Tur var uzzināt, no kā būtu jāizvairās un kas noteikti būtu jāņem vērā, nodrošinot cilvēku ar invaliditāti tiesības. “Izlasi, ņem vērā un pastāsti arī citiem, jo teorijai ir jāsakrīt ar realitāti!” aicina tiesībsargs.
Latvijā ANO Konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām ir spēkā kopš 2010. gada. Šo gadu laikā daudzu valsts, pašvaldību institūciju un privātā sektora pārstāvji ir bijuši iesaistīti cilvēku ar invaliditāti tiesību nodrošināšanā. Tiesībsargs, cenšoties īstenot cilvēku ar invaliditāti tiesības Latvijā, dažādās jomās vēl joprojām konstatē vienas un tās pašas problēmas, kas ir saistītas ar sabiedrības izpratni par cilvēkiem ar invaliditāti un kas traucē cilvēku ar invaliditāti tiesību nodrošināšanu.
Pārskata autore, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves norāda uz galvenajām problēmām un reizē arī stereotipiem: “Bieži valda uzskats, ka ārsti varētu būt vislabāk informēti par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Tāpat tiek uzskatīts, ka ikgadējie ziedošanas pasākumi veicina cilvēku ar invaliditāti tiesības. Cilvēki ar invaliditāti būtu īpaši jāaizsargā, vislabāk ierobežojot viņu tiesības, jo pretējā gadījumā viņi varētu tikt apkrāpti. Ja tiek veikti vides pieejamības pasākumi, cilvēkiem ar invaliditāti viedoklis netiek pajautāts, jo galu galā cilvēki bez invaliditātes vislabāk zina, kā nodrošināt vides pieejamību. Tas ir absurds, taču diemžēl tā ir realitāte. Tik tiešām daudzi uzskata, ka zina, kā vajag darīt, taču, patiesību sakot, viņiem nav ne mazākas jausmas.”
Tādēļ, lai ikviens varētu labāk izprast, kādu apstākļu rezultātā ir veidojušies dažādi stereotipi par cilvēkiem ar invaliditāti, pārskatā arī ir pieejama informācija par attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti vēstures griezumā.
