“To es tamborēju. Man palīdzēja Evija. Parādīja, bet tālāk es pati,” stāsta Gunita Reboka (20 gadu). Viņa ir cilvēks ar speciālām vajadzībām. Gunitas mājas ir Litenes psihoneiroloģiskajā dispanserā.
“To es tamborēju. Man palīdzēja Evija. Parādīja, bet tālāk es pati,” stāsta Gunita Reboka (20 gadu). Viņa ir cilvēks ar speciālām vajadzībām. Gunitas mājas ir Litenes psihoneiroloģiskajā dispanserā.
Viņa te dzīvo, mācās, apgūst prasmes, arī priecājas. Tāpat kā vēl daudzi citi cilvēki. Gunitai, kā jau jaunam cilvēkam, gribas iet sabiedrībā, ir enerģija darboties. Un tam tiek dota vaļa.
“Iemītniekiem palīdz pieci sociālie darbinieki. Gādājam par vispusīgām iespējām, lai cilvēki te varētu izpaust savus talantus, izjūtas. Jaunieši mācās tautas dejas. Nodarbības ir katru trešdienu. Uzstājamies,” stāsta sociālā pedagoģe Inta Liedeskalniņa.
Aleksandrs Krepītis (30), Juris Laicēns (29) un Aleksandrs Krizanfovs (30) stāsta, ka patīkot dejot. Viņu skolotāja Inta piebilst, ka pirms katras uzstāšanās esot liels uztraukums. Arī prieks un apziņa: varam.
Nesen Gulbenē, Nevalstisko organizāciju centrā, varēja skatīt izstādi, kurā visus amatniecības un mākslas darbus gatavojuši cilvēki ar speciālām vajadzībām. Tur bija arī daudz skaistu rokdarbu no Litenes. Aivars Pūrītis (33 gadi) izstādē rādīja savas tamborētās rotaļlietas. Sociālā pedagoģe Judīte Cinglere stāsta, ka puisis arī skaisti zīmē. Un tā nav abstraktā māksla, bet gan reālās dzīves atspoguļojums. Aivaram ir grūtības ar runāšanu, toties viņam ir labs draugs Einārs Lancmanis (34 gadi), kas palīdz Aivara domu pateikt skaļi.
Bet Pēteris Poļaks (41 gadu vecs) nodarbojas ar galdniecību. Viņa darbi aizstādē nebija skatāmi, toties Pētera zelta rokas noder Litenē. Viņš aizraujas ar fotografēšanu. Pēteris piebilst, ka ne tikai lasa, bet arī abonē laikrakstu “Dzirkstele”.
