Saeima ir saņēmusi valsts budžeta projektu 2009.gadam. Vēlos vēstīt savus novērojumus saistībā ar plānoto finansējumu zemkopības nozarei. Virspusēja iepazīšanās ar šā dokumenta pamatskaitļiem ievieš skaidrību, kāpēc finanšu ministrs sakaunējās ievērot tradīcijas un pats savām rokām nogādāt budžetu Saeimā. Politiķis Slakteris lieliski saprot, cik nepildītu solījumu un ekonomisko aplamību slēpj šis dokuments.
Šā gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu samazināt valsts institūcijām 2009.gadam plānotos tēriņus par 10.67%. Pirmais absurds jau slēpjas faktā, ka samazinājums attiecināms uz vēlmju sarakstu, nevis iepriekšējā gadā realizēto. Valdība tā arī līdz šim brīdim nav sadūšojusies taupīt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un darīt to uz sava, nevis uz citu rēķina.
Spilgts piemērs tam ir arī Zemkopības ministrijas budžets. Iestāžu uzturēšanas izdevumi 2009.gadā bija plānoti 78 miljonu latu apjomā. Pēc taupīšanas pasākumu realizācijas tie saruks līdz 75 miljoniem latu. Tātad, samazinājums pret plānoto ir tikai nepilni 4%. Savukārt valsts atbalstu ražošanai Rozes kungs plāno samazināt par teju vai 30%. Lauksaimniecības un lauku attīstībai plānoto 32 miljonu latu vietā zemnieki saņems vairs tikai 23 miljonus.
Pilnīgs absurds un tuvredzība atdziestošas ekonomikas apstākļos. Vēl bēdīgāk šī informācija izskatās uz lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta 3.daļas fona. Ar šo likumdevējs ir noteicis, ka valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai nedrīkst būt mazāks par 2,5% no pamatbudžeta izdevumiem. Pat aiz matiem pievelkot visus iespējamos maksājumus, kā šo atbalstu rezultātā, lai pildītu likumu vismaz 7.7 miljonu nepietiks.
Rozes kungs! Ne jau ierēdņi rada šajā valstī pievienoto vērtību!
