Ženēva, 21.okt., LETA–REUTERS/AFP. Eiropas vadošie zinātnieki otrdien savus laboratorijas virsvalkus nomainīs pret uzvalkiem par godu pasaules lielākā zinātniskā instrumenta – Lielā hadronu paātrinātāja – oficiālai atklāšanai.
Kaut arī tehniskas kļūmes dēļ pati ierīce ir apturēta un netiks iedarbināta ātrāk par nākamā gada pavasari, ieplānotā ceremonija nav atlikta.
Svinīgo ceremoniju apmeklēs arī Francijas premjerministrs Fransuā Filons, bet viesi varēs mieloties pie īpašas “molekulārās bufetes”, kuru veidojuši slavenie katalāņu pavāri Farans Adrija un Etore Bokija.
Abi pavāri ir slaveni ar saviem molekulārās gastronomijas ēdieniem, kas apvieno dažādas struktūras, temperatūras kombinācijas un neparastas gatavošanas tehnikas.
Atklāšanas ceremonijā arī būs apskatāmas izstādes, notiks audiovizuāls koncerts un skanēs Filipa Glāsa mūzika, teikts Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) paziņojumā.
Tomēr jubileju apēno fakts, ka Lielais hadronu paātrinātājs uz remontdarbu laiku ir apturēts.
Zinātnieki pagājušā mēnesī tikai desmit dienas pēc paātrinātāja iedarbināšanas tehnisku problēmu dēļ bija spiesti apturēt pasaulē lielāko zinātnisko eksperimentu.
Sagaidāms, ka Lielais hadronu paātrinātājs remontdarbu dēļ netiks iedarbināts ātrāk par 2009.gada pavasari.
Problēmas skārušas dzesēšanas sistēmu, kas paredzēta jaudīgajiem magnētiem, kuru uzdevums ir virzīt daļiņu kūļus pa paātrinātāja 27 kilometrus garo apļveida tuneli.
Remontdarbu veikšanai bojātais tuneļa posms jāsasilda līdz normālai temperatūrai, kas aizņems vismaz divus mēnešus. Eksperimenta veikšanai milzīgajā tunelī temperatūra pazemināta līdz mīnus 271,3 grādiem pēc Celsija skalas.
Lielais hadronu paātrinātājs tika iedarbināts 10.septembrī, bet 18.septembrī tas elektroenerģijas padeves problēmu dēļ tika apturēts. 19.septembrī instruments no jauna tika iedarbināts, bet tad tunelī pamanīta liela hēlija noplūde un paātrinātājs atkal apturēts.
Kā norāda CERN pārstāvji, paātrinātājs joprojām ir iedarbināšanas stadijā un tas ir vislielākais un vissarežģītākais instruments, kādu cilvēki jebkad uzbūvējuši, līdz ar to tehniskas problēmas ir normāla parādība.
Lielais hadronu paātrinātājs, kas izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,41 miljardu latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus.
Ar LHC palīdzību veiktais eksperiments varētu palīdzēt atklāt vēl neatklātos elementārdaļiņu fizikas noslēpumus un sniegt atbildes uz jautājumiem par Visumu un tā izcelsmi.
Sākotnēji 27 kilometrus garajā gredzenveida tunelī ievadīts protonu kūlis, lai pārbaudītu, vai tā ceļā nav kādu šķēršļu.
Vēlāk protonu kūļi tiks raidīti pretējos virzienos, lai izraisītu to sadursmi lielā ātrumā.
Kad Lielais hadronu paātrinātājs darbosies ar pilnu jaudu, tas spēs izraisīt 600 miljonus elementārdaļiņu sadursmju sekundē, protoniem pārvietojoties ar ātrumu, kas ir 99,99% no gaismas ātruma.
Pētījumā iegūtie dati tiks nosūtīti virknei institūtu un universitāšu visā pasaulē, lai zinātnieki kopīgiem spēkiem tos izanalizētu.
Zinātnieki visā pasaulē ar nepacietību gaida datus par šīm elementārdaļiņu sadursmēm. Viena no iespējām ir, ka to rezultātā radīsies matērija, apstiprinot teoriju, ka pastāv tā sauktie Higsa bozoni, kuri matērijai piešķir masu, kas iesaukti arī par Dieva daļiņām.
Savukārt izcilais britu astrofiziķis Stīvens Hokings, kurš savu dzīvi veltījis Visuma izcelšanās un melno caurumu pētīšanai, saderējis uz 100 ASV dolāriem, ka eksperimentā neizdosies atklāt tā dēvētās Dieva daļiņas.
