Almati, 23.okt., LETA–REUTERS. Krievijas kosmosa atgriešanās kapsula “Sojuz” ar diviem kosmonautiem un amerikāņu tūristu veiksmīgi piezemējusies Kazahstānas stepē.
Kapsula piezemējusies paredzētajā laikā plkst.7.36 pēc Maskavas laika (plkst.6.36 pēc Latvijas laika) un plānotajā vietā Kazahstānas stepē aptuveni 80 kilometru attālumā no Arkalikas pilsētas.
Kapsulas atgriešanās notika pēc pareizas trajektorijas, izvairoties no tehniskām problēmām.
Pastāvēja bažas, ka arī šai kapsulai “Sojuz” ir tāds pats defekts, kas izraisīja iepriekšējo divu ballistisku nosēšanos un novirzīšanos no kursa.
“Mēs tikko piezemējāmies. Es jūtos lieliski. Es jūtos ļoti labi. Atgriešanās bija pilnīgi mierīga,” aģentūrai “Reuters” sacīja smaidošais amerikāņu miljonārs Ričards Geriots, kurš par savu 12 dienu piedzīvojumu kosmosā samaksāja 35 miljonus ASV dolāru.
Geriots uz Zemes atgriezās kopā ar krievu kosmonautiem Sergeju Volkovu un Oļegu Konoņenko, kas Starptautiskajā kosmosa stacijā bija pavadījuši pusgadu.
Geriots ir NASA astronauta Ouvena Geriota dēls, tāpat kā Sergejs Volkovs ir padomju laika kosmonauta Aleksandra Volkova dēls. Aleksandrs Volkovs atradās kosmosā 1991.gadā, kad sabruka Padomju Savienība.
Abi atrās paaudzes kosmonauti pirmo reizi piedalījās kopīgā lidojumā, kas ir simbolisks solis laikā, kad ASV un Krievijas attiecībās valda saspīlējums.
Atgriešanās kapsulas “Sojuz TMA-12” piezemēšanās tika īpaši novērota pēc divām iepriekšējām kļūmīgajām misijām. Kapsulas piezemējās nevadāmās ballistiskās nolaišanās režīmā, pakļaujot tajā esošos astronautus divas reizes lielākai pārslodzei nekā parasti.
Šā gada aprīlī “Sojuz TMA-11” kapsula, kurā atradās Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) 16.ekspedīcijas locekļi – krievs Jurijs Maļenčenko, amerikāniete Pegija Vitsone un pirmā Dienvidkorejas pārstāve kosmosā Li Sojena – nolaidās nelaikā un 420 kilometrus no paredzētās nolaišanās vietas.
Nolaišanās problēmās tiek vainotas problemātiskas savienojuma detaļas starp orbitālo un dzinēja moduli un nolaišanās moduli.
Orbitālo un dzinēja moduli pie “Sojuz” piezemēšanās kapsulas notur sprāgstošas aizdares. Tām brīdi pirms ieiešanas Zemes atmosfērā ir jāaktivizējas, atgrūžot abus moduļus un novirzot piezemēšanās kapsulu pareizā pozīcijā. Kaut kādu iemeslu dēļ divos iepriekšējos gadījumos tās nenostrādāja, kaut arī galu galā orbitālais un dzinēja modulis nokrita.
Gan ASV, gan Padomju Savienība kosmisko lidojumu pirmssākumos paļāvās uz ballistisko nolaišanos, taču mūsdienās kosmosa kuģi nolaižas slīpākās trajektorijās, lai samazinātu gravitācijas spēka iespaidu uz apkalpi.
Volkovs un Konoņenko 10.jūlijā izgāja kosmosā, lai veiktu remontdarbus kapsulai, noņemot no savienojuma mehānisma spridzekļa detaļu un atverot slēdzeni, lai atvieglotu piezemēšanās kapsulas un dzinēja moduļa atvienošanos.
Eksperti skaidro, ka pēdējās divās nosēšanās reizēs orbitālais un dzinēja modulis, neatdaloties no piezemēšanās kapsulas, novirzīja to no kursa, kā dēļ “Sojuz” kapsula piezemējās daudz stāvākā leņķī.
Šo pašu problēmu dēļ “Sojuz” kapsula piezemēšanās laikā bija arī sasvērusies un tās karstumizturīgais pārvalks neatradās pārvietošanās virzienā, kā dēļ kapsula sakarsa un nodega tās antena.
Dievidkorejiešu pirmā astronaute Li Sojena vēlāk stāstīja, ka viņai likās, ka piezemēšanās laikā viņi ies bojā. Smagā nolaišanās viņai izraisījusi muguras problēmas, kuru dēļ viņa pusmēnesi dzimtajā Korejā ārstējās slimnīcā.
Pēc piezemēšanās Li, kas SKS pavadīja desmit dienas, vienīgā spēja pārvietoties saviem spēkiem, bet krievu kosmonauts Jurijs Maļčenko un amerikāniete Pegija Vitsone, kas stacijā bezsvara stāvoklī bija pavadījuši pusgadu, pārvietojās ar glābēju palīdzību.
Kapsulas “Sojuz TMA-11” ballistiskās nosēšanās laikā pārslodze sasniedza nevis trīs vai četras vienības, kad kosmonauta svars trīs vai četras reizes pārsniedz viņa masu uz Zemes, bet gan astoņas vienības.
Tas bija jau trešais gadījums no vienpadsmit, kad kuģis “Sojuz TMA” nolaižas ballistiskā režīmā. Pirmo reizi tas notika ar sērijas “Sojuz” pirmo kuģi 2003.gada 4.maijā, kad kapsula piezemējās aptuveni 400 kilometrus tālāk. Toreiz lidojumu kontroles dienestam vēl nebija iespējas kontaktēties ar kapsulas apkalpi un pagāja vairākas stundas, līdz glābējiem milzīgajā Kazahstānas stepē izdevās atrast “Sojuz” kapsulu.
Otrais kuģis, kurš nolaidās nevadāmā režīmā pagājušā gada 21.oktobrī, bija “Sojuz TMA-10”.
Regulārās “Sojuz” kļūmes rada bažas vēl arī tāpēc, ka šie kuģi ir SKS apkalpju avārijas atgriešanās līdzeklis, ja saslimst kāds no kosmonautiem. Ballistiskā nosēšanās šādos apstākļos var apdraudēt slimā kosmonauta dzīvību.
