Līga Kolneja: “Vienas – vislabākās – metodes nav, cik dažādi ir cilvēki, tik dažādas arī metodes, lai rastu iekšējo harmoniju un stabilitāti.”
“Cilvēkiem ir jāmācās dzīvi uztvert vieglāk, ar smaidu, lai viņi iemācītos būt veseli un priecīgi. Par to es runāju savās lekcijās, kas ir iekļautas, piemēram, Grāmatvedības koledžas mācību programmā. Par to savulaik esmu stāstījusi interesentu grupai arī Gulbenē. No šīs grupas bija cilvēki, kuri izteica vēlmi turpināt šo zināšanu apguvi,” stāsta Līga Kolneja, kas pirms dažiem mēnešiem bija ieradusies Gulbenē. Viņa ir arī mūsu novadniece.
No skaidrošanas pie izjūtām Līga labsirdīgi smejas, atceroties, ka cilvēki viņu dēvē par garīgo skolotāju. “Mani kaut kas nemitīgi dzen augšup kalnā. Neskatoties atpakaļ, es pati raušos šajā kalnā un, uzzinot kaut ko jaunu un noderīgu, cenšos par to pastāstīt arī citiem. Ir cilvēki, kuri vēlas jauno uzzināt, ir tādi, kurus tas neinteresē. Ja cilvēks reizi mūžā izjūt, kāds komforts ir tad, kad viņš iekšēji jūtas patiešām labi un viegli, kad ir rasts dvēseliskais līdzsvars un izjusta laimes sajūta, tad viņam gribas šajās sajūtās atgriezties,” saka Līga.
Tad, kad šī sajuta ir izjusta, seko nākamais solis, kas vairs nebūt nav tik viegls: ir jāsāk risināt problēmas, kas traucē atgriezties patīkamajās sajūtās atkal un atkal.
“Ja šīs problēmas neatrisināsim, dzīvosim kā no viena grāvja otrā – te labi, te – atkal slikti.”
Līga neslēpj, ka pārāk bieži lietotā vēlējuma izteiksme, runājot par to, ko un kā vajadzētu darīt, viņai pagalam apnikusi. Arī grāmatu plaukti vai lūst no dažādas literatūras par pareizu dzīvošanu, prasmi piedot un tamlīdzīgi, tāpēc viņa no runāšanas un vārdiskas visa skaidrošanas ir pārgājusi pie reālu izjūtu izkopšanas ķermenī, apgūstot cigun un halodinamiku.
Nezināju, ka var būt citādāk
Līga savulaik ieguldījusi daudz darba, gribasspēka, piepūles un arī līdzekļu, lai varētu nokārtot eksāmenus cigun, kas nozīmē dzīvesveidu saskaņā ar dabu un kosmosu, mīlestību uz sevi un enerģiju.
“Tā nav nejaušība, ka nonācu līdz šai metodei. Man bija nepieciešamība palīdzēt pašai sev, tāpēc devos uz Indiju, Himalajiem, lai smeltos gudrības,” stāsta Līga.
Cigun viņai palīdzējusi kontrolēt un sakārtot savu enerģiju tā, lai neciestu iekšējie orgāni un fiziskais ķermenis atveseļotos.
“Pirms es aizbraucu uz Indiju, nezināju, ka var būt citādāk. Tur par visu brīnījos, starp citu, arī ļoti daudz raudāju. Tagad, vadot nodarbības cigun, palīdzu cilvēkam sajust to informāciju, kas ir viņā pašā. Viss ir vērsts uz to, lai cilvēks iedziļinās sevī, atklājot to, ko agrāk nav pamanījis, lai novērš to, kas ir traucējis, lai viņš būtu vesels, emocionāli stabils un gūtu panākumus.”
Ir jādziedina dvēsele
Halodinamika ir metode, kā dziedināt savu dvēseli, mainot domāšanu, atkarības, pieķeršanās un priekšstatus.
“Šī metode palīdz cilvēkam no sadrumstalotības, kad tiekam mētāti no vienas puses uz otru, kad brīdi esam galēji priecīgi, tad – galēji bēdīgi, laimīgi un nelaimīgi, kļūt par viengabalainu veselumu un harmonisku personību, palīdzētu izvairīties no pretstatītiem emocionāliem stāvokļiem. Būtībā šī metode ir tehnika, kas cilvēkam, kuram ir dziļas skumjas, palīdz iziet no šā stāvokļa un iepazīt, kas ir miers, līdzsvars un sapratne. Kad cilvēks ir emocionāli un enerģētiski stabils, viņu no līdzsvara ir grūti izsist,” stāsta L.Kolneja.
Halodinamika palīdz slimību cēloņu, depresijas, partnerattiecību, arī biznesa problēmu novēršanā. Dziedniece uzskata, ka vislielākais dziednieks ir pašā cilvēkā, bet katrs cilvēks izvēlas savu metodi, kas ir vislabākā un palīdz iepazīt sevi.
“Dziļi reliģiskiem cilvēkiem palīdz ticība, ir cilvēki, kuri izvēlas jogu vai cigun. Vienas – vislabākās metodes nav, cik dažādi ir cilvēki, tik dažādas arī metodes.”
Visu pati izmēģina
L.Kolneja cilvēkiem piedāvā tikai tās zināšanas un pieredzi, par ko pati pārliecinājusies. Uz to viņu pamudinājusi pašas veselība.
“Kad 25 gadu vecumā man pateica, ka būšu invalīde, manī pamodās iekšējais protests: darīšu visu, lai nebūtu. Meklēju alternatīvus risinājumus, jo nespēju pieņemt man izrakstīto medikamentu daudzumu. Šodien jūsu priekšā ir smaidoša sieviete bez brillēm, lai gan brilles man ir bijušas visu mūžu kopš 12 gadu vecuma. 2000.gadā, kad atgriezos no Indijas un aizgāju pie acu ārsta, viņš pateica, ka brilles nav vajadzīgas. Tas ir tikai mans piemērs, bet neesmu nekāds izņēmums.”
Dziedniece atklāj, ka ļoti mīl cilvēkus un zemi.
“Man gribas, lai visi jūtas labi un ir laimīgi! Kas cilvēkiem sagādā lielākās ciešanas? Mīlestība un savstarpējās attiecības. Cilvēki netiek galā ar savām izjūtām un emocijām, kas ir saistītas ar citiem. Cilvēkam jāpieņem sevi tādu, kāds viņš ir, un arī jāatļauj otram būt pašam. Visbiežāk ir tā, ka cilvēks savas problēmas noveļ uz otru, pārmetot par to, kas patiesībā slēpjas pašā. Ir jāsaprot, ja man kādā cilvēkā kaut kas nepatīk, par to nav jālauza galva, bet jāstrādā ar šo nepatikas sajūtu sevī.”
Līga visiem iesaka mīlēt, uzticēties un paļauties uz Dievu sevī! Visatļautība nav sevis mīlēšana.
“Vienmēr visgrūtāk cilvēkam ir pieņemt pašam sevi, jo visiem gribas būt labiem, pareiziem un kārtīgiem, tādiem, kā to noteikusi sabiedrība. Ir jābeidz vadīties no tā, ko vēlas citi, lai gan, kā teikts Bībelē, „viss man ir atļauts, bet ne viss man der”. Izvēle pieder cilvēkam!
