Jau pirms kāda laika biju ievērojusi pilsētā izkaisītas papīra strēmeles. Te vienā, te otrā, te trešā ielā. Izplēstas balta papīra zīmītes – aprakstītas vecišķā, labi salasāmā rokrakstā ar lodīšu pildspalvas zilo tinti. Nodomāju – kāds piekopj rituālu ar pašam vien zināmu jēgu un mērķi. Uz darbu iedama, no sniega pacēlu trīs zīmītes. Sāku lasīt. Līdz galam saturu apjēgt ir grūti, jo, šķiet, strēmeles ir kā mozaīkas gabaliņi no kāda garāka vēstījuma.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
Bet vai tad ir verts rakstit vestules uz papira..kad parnem sasutums.vai kadam gribas kaut ko luugt..ieteikt vai izeikt pretenzijas..nav. ..tapat tas nonak miskastee bez rezultata..diemzel nevienam tas nav vajadzigas. neviens nekur nevienaa vietaa ne par ko vairs neatbild..un negrib atbildet..tada ir realitate.atliek tas izkaisit sniegaa.varbut kads.garamgahejs tas pacels un izlasis....un atkal izkaisis sniegaa..un ta vejs tas nesas pa balto mirdzoso sniegu Cilveku lugumus sapes un bedas ..vins nezin kam nest.... varbut dievam aiznesis..un varbut vins izlasis..un uzklausis..
Ko jau pie bērniem ķērās klāt,kāda Caunitim ir darīšana cik ilgi ir bērni grupiņās .jā tu visu dienu esi nostrādājis protams ātrāk izņemt bērnu no dārziņa ,mes esam arī cilvēki gribam atpūsties,no darba.mes strādājam nevis sēžam visu dienu krēslā.paldies bērnu dārza pedagogiem.
