Rīga, 1.nov., LETA. Rietumvalstīm ir jāpaliek atvērtām Krievijai, lai gan arī jāapzinās tajā esošās problēmas, šādu viedokli sestdien Rīgas konferencē “Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze” notikušajā diskusijā pauda ASV vēstnieks NATO Kurts Volkers.
Viņš atzina, ka pastāv nopietni pārbaudījumi saistībā ar pašreizējo Krievijas valdību. Kā piemēru diplomāts minēja arī Maskavas spiedienu uz tās kaimiņiem, arī Baltijas valstīm, tomēr, pēc Volkera domām, tas nenozīmē, ka rietumiem būtu jāpārtrauc dialogs ar Maskavu. “Mums ir jābūt iespējai skaidrot savu pozīciju Krievijai,” teica ASV vēstnieks NATO.
Atbildot uz jautājumu, vai pēc situācijas Gruzijā ir mainījušies NATO paplašināšanās nosacījumi Gruzijas un Ukrainas uzņemšanai aliansē, vēstnieks norādīja: “Dažām lietām vēl aizvien ir nozīme”.
Volkers atzina, ka aliansei ir jāpalīdz iespējamām kandidātvalstīm veikt reformas un tā nedrīkst stāvēt malā, tomēr, pēc Volkera teiktā, rīcības plāns dalībai NATO pēdējā laikā ir kļuvis politizēts, un viens no pārbaudījumiem ir tikt tam pāri līdz alianses ārlietu ministru tikšanās reizei decembrī.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) diskusijas laikā norādīja: lai gan rīcības plāns dalībai NATO nedod garantiju valstīm kļūt par alianses dalībniekiem, taču tas ir labs stimuls nepieciešamo reformu veikšanai.
“Rīcības plāna dalībai NATO simboliskā loma dažkārt tiek pārspīlēta, tomēr plāns ir svarīgs praktisks instruments, lai motivētu valstis izvērtēt savu progresu,” sacīja Riekstiņš, piebilstot, ka valstīm ir jādod iespēja īstenot šo uzdevumu.
