Gulbenes rajona Galgauskas pagastā ar peldvietu īpašnieku atļauju var peldēties Plēķu un Dzirnavu dīķos.
Gulbenes rajona Galgauskas pagastā ar peldvietu īpašnieku atļauju var peldēties Plēķu un Dzirnavu dīķos. Iedzīvotāji par to pauduši neapmierinātību, savukārt pašvaldība atzīst, ka arī peldvietu saimniekiem ir tiesības no atpūtniekiem prasīt kārtību. Tajā pašā laikā pašvaldībā atzina, ka oficiālu peldvietu Galgauskā nemaz nav, tomēr cilvēki peldas.
“Plēķu dīķis ir atdots privātīpašumā, sadalīts saimniekiem pa mazai strēlītei. Tur peldas atpūtnieki. Turklāt ne tikai galgausnieši, bet arī gulbenieši uz turieni brauc atpūsties. Galvenokārt – sestdienās un svētdienās,” informē Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā.
Apmēram četrus hektārus lielā Plēķu dīķa apsaimniekotāji pauduši, ka vēlētos, lai atpūtnieki solīdāk uzvestos. Savukārt Vides pārvaldes Gulbenes nodaļas vadītājs Jānis Lūkins atzīst, ka līdz šim vēl nav izdevies noskaidrot, kam īsti pieder Plēķu dīķis, jo, kad meklējis atbildīgās personas, tas ūdenskrātuves apsaimniekotāji rādījuši cits uz citu.
“Tā nav taisnība, ka Dzirnavu dīķī neļaujam peldēties Galgauskas cilvēkiem. Kuri grib, peldas. Citus gan nelabprāt redzam pie mūsu privātā dīķa, jo mums ir gana daudz atpūtnieku viesu namā “Ainavas”, kas labprāt kavē laiku pie dīķa,” laikrakstam saka 6,5 hektārus lielā Dzirnavu dīķa saimnieks Vilis Razminovičs.
Viņš uzsver, ka no cilvēkiem, kas vēlas atpūsties pie Dzirnavu dīķa, tiekot prasīta kārtība. Ar automašīnām pie ūdenskrātuves klāt nedrīkst braukt, mašīnas dīķī mazgāt nedrīkst. Tiek sekots, lai atpūtnieki nepiegružotu apkārtni.
“Pie Dzirnavu dīķa nekad neredzēt tādu nekārtību, kāda ir pie Plēķu dīķa. Tur daudz saimnieku un rezultātā nav neviena. Plēķu dīķa krastos nav, kur kāju spert. Visur pudeles un citi atkritumi,” uzsver V.Razminovičs. Viņš saka, ka pie Dzirnavu dīķa ir izveidota peldētava ar zeltainu smilti, ar lēzenu krastu, lai bez bailēm var peldēties arī bērni. Vienīgi ūdens krāsa ir brūna. Tas tāpēc, ka dīķa ūdeni veido meža avoti. Izveidotas arī ugunskuru un telšu uzsliešanas vietas.
Savukārt Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja piebilst, ka galgausnieši galvenokārt peldas dīķī, kas izveidots pie pašvaldības vecā kantora. Dīķis aizņem 0,2 hektārus un atrodas pašvaldības īpašumā. Šeit peldēties nāk galvenokārt vietējie bērni. “Laukos jau gandrīz pie katras lauku mājas ir savs dīķis, kur ūdeni pasmelt. Daudzi dīķus veidojuši kā peldvietas,” saka I.Biezā.
Gulbenes reģionālā Vides veselības centra epidemioloģe Jekaterina Turka informē, ka Gulbenes rajonā nav nevienas oficiālas peldvietas. Ne no vienas pašvaldības vai ūdens krātuves privātīpašnieka nav saņemts pieprasījums veikt ūdens analīzes peldvietās. “Tas ir ļoti slikti. Iedzīvotāji vienalga peldas, bet peldvietu īpašniekiem nerūp, vai tur vispār drīkst peldēties. Labi, kamēr labi. Taču vai ir garantija, ka nebūs nepatikšanas. Attapsies tad, ja kāds peldētājs saslims,” saka J.Turka.
