Naturalizācijas pārvaldes Gulbenes filiāles darbinieki maijā veica nepilsoņu aptauju, lai noskaidrotu viņu attieksmi par pilsonības iegūšanu.
Naturalizācijas pārvaldes Gulbenes filiāles darbinieki maijā veica nepilsoņu aptauju, lai noskaidrotu viņu attieksmi par pilsonības iegūšanu. Rajonā apjautāja 344 nepilsoņus – 19 procentus no rajona nepilsoņiem.
“Pilsētā aptaujāti 140 nepilsoņi, bet rajona pagastos – 204. Respondentu vecums ir no 16 un līdz 65 gadiem. Lielākā daļa nepilsoņu dzimuši Latvijā, 27 procenti iebraukuši Latvijā, būdami nepilngadīgi. Pēc izglītības 6,9 procenti ir ar augstāko izglītību, 48 procenti – ar vidējo, 36,6 – ar pamatizglītību, bet 8,5 procentiem nav izglītības. Aptaujā piedalījušies krievi, baltkrievi, ukraiņi un poļi. No respondentiem uzzinājām, ka 49 procenti vēlas iegūt pilsonību. Turklāt par pilsoņiem vairāk vēlas kļūt pagastu iedzīvotāji. 34 procenti par to nav domājuši, bet 17 procenti nevēlas mainīt pilsonību,” informē Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Svikša.
Lielākā daļa nepilsoņu uzskata, ka galvenais motīvs, kas pamudina iegūt Latvijas pilsonību, ir dzīvošana Latvijā. “Viņi šeit dzīvo. Latvijā ir viņu mājas. Liela daļa respondentu pilsonību vēlas iegūt tādēļ, ka Latviju uzskata par dzimteni. Daudzi vēlas piedalīties vēlēšanās, īpašumā iegādāties zemi, iekārtoties labākā darbā,” stāsta J. Svikša. Ceturtdaļa apjautāto nepilsoņu nav jutuši nepieciešamību iegūt Latvijas pilsonību. “Citi cer, ka vēlāk būs atvieglojumi pilsonības iegūšanā, daļa negrib zaudēt iespējas ar atvieglojumiem iebraukt Krievijā. Jaunieši negrib Latvijas pilsonību, jo nevēlas dienēt Latvijas armijā,” atzīst J. Svikša.
Nepilsoņi uzskata, ka Latvijas pilsonību traucē iegūt sliktās zināšanas Latvijas vēsturē un Satversmē, latviešu valodā. Daudzi nevar samaksāt valsts nodevu. Citus attur Pilsonības likums.
“No apjautātajiem nepilsoņiem 25 procenti uzskata, ka spēj brīvi runāt latviski, bet ir problēmas ar rakstību, 22 procenti – brīvi runā un raksta, 21 procents aptaujāto latviešu valodu prot sarunvalodas līmenī, 15 procenti saprot, bet nevar izteikties. 11 procentu nepilsoņu latviešu valodā prot tikai atsevišķas frāzes, bet seši procenti latviešu valodu nemāk,” skaidro J. Svikša.
Interesanti, ka 28 procenti respondentu izvairās no latviešu valodas lietošanas ikdienā, jo baidās kļūdīties. “Veicot aptauju, viņi ieteica, ka Latvijā dzimušajiem vajadzētu būt pilsoņiem automātiski un naturalizācijas procesu pielietot tikai tām personām, kas iebraukušas Latvijā,” saka J. Svikša.
