Nobeigums Ja senie parki prastu runāt, viņi no cilvēka lūgtu tikai vienu: “Sakop mani!” Labi, ja cilvēks sadzird šos dabas lūgumus bez vārdiem, bet, ja nesadzird?
Nobeigums
Ja senie parki prastu runāt, viņi no cilvēka lūgtu tikai vienu: “Sakop mani!” Labi, ja cilvēks sadzird šos dabas lūgumus bez vārdiem, bet, ja nesadzird?
Atdzimst Krapas parks
Daukstu pagasta Krapas centra teritorija ar dīķi, kurā kā apreibušas zied ūdensrozes, ar simtgadīgajiem kokiem pie Krapas muižas ilgu laiku šķita visu pamesta un aizmirsta, bet šodien te uzsākta cīņa ar krūmiem un nātrēm. Ja šī parka kopšana turpināsies, pagasts būs ieguvējs. Arī Daukstes vairākkārt raksturoja apzīmējums – pamestība, tomēr te ir skaitliski nelielā Daukstu pamatskola, bet – kur skola, tur nav vietas pamestībai.
Pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms, iepazīstinot ar pagastu, pauž prieku, ka saglabāta un aizvien vairāk tiek sakopta kādreizējā kopsaimniecības darbnīcu teritorija, ka pagasta ceļiem nav raksturīgas bedres, ka pagastā ir zemnieki, kas joprojām turpina slaukt govis un audzēt labību. Piemēram, kā to dara zemnieku saimniecības “Kalnalīves” saimnieks Ojārs Doņuks.
Lai pamanītu izmaiņas, agrākajā vietā vajag atgriezties pēc vairākiem gadiem. Apliecinājums teiktajam ir Sarmja Silaunieka “Pakalniņi”, kur izveidots baseins, rasta vieta jaunām ziedu dobēm un augiem, kur nemitīgi kaut kas top, iepriekš rūpīgi izplānojot un skatot iztēlē. Par sētu patiess prieks ir arī Sarmja mātei Intai Silauniecei.
Mazs, bet raženi turējās
Līgo pagasts ir neliels pagastiņš, kas jau gadiem ilgi draudzīgi sadzīvo ar Jaungulbenes pagastu. Tā saimnieks ir jauns pašu pagastā audzis un skolojies puisis Uldis Doņuks, par kuru pagasta ļaudis spriež – būšot saimnieks. Lai gan pagastā nav jaudīgu ražošanas objektu, pagasta padomes priekšsēdētājs prāto, ka attīstībai tomēr jābūt. Ir apzinātas arī ainaviski vērtīgās teritorijas. Kā vienmēr ļoti sakopta ir Siltāju pamatskolas apkārtne. Direktore Māra Iliņa stāsta, ka audzēkņi vasarā piecas dienas strādā pie skolas sakopšanas. Skolai ir arī sētnieks.
“Bijuši tikai bērni, tad par nākotni uztraukuma nebūtu,” saka M.Iliņa. Skolā mācījās 76 audzēkņi, bet jaunajā mācību gadā būs 72. Skolai ir vairāki projekti, kas raduši finansiālu palīdzību. Piemēram, izveidojusies sadraudzība ar skolu Zviedrijā, kas radusi iespēju 700 latu finansējumam.
Skolas audzēkņi aktīvi piedalās pagasta teritorijas sakopšanā, bet vanadzēni strādā pie savas dzimtas stāsta izveides, kā arī iecerēts izveidot arī veco pagastmāju stāstus. Līgo pagastā bērni vēlas dzīvot skaistā, sakoptā vidē, tāpēc bieži vien viņi ir tie, kas uz to mudina arī vecākus. “Indru” mājas, kur dzīvo Spodra un Alfreds Tropi, ir piemērs, kā arī cienījamā vecumā var dzīvot vienkārši, bet sakopti, bet Astrīdas un Kārļa Birkenu skaisto dārzu pamana visi, kas brauc pa Līgo pagasta ielu starp līvānu mājām.
Dzīvoju Jaungulbenes pagastā
Ar lepnumu tā saka ne viens vien jaungulbenietis un steidz lepoties ar Jaungulbenes pils parku un baltajām ūdensrozēm, ar pili, kas pamazām atdzimst, jo tai labo jumtu un atdod telpām to agrāko izskatu. Skaisti kopti zālāji, izpļautas ceļmalas, ziedošas puķes, īpaši rozes, sakoptas sētas un cilvēki, kas tajās mīt.
Jaungulbene ir tā vieta, kur jau jūlija sākumā Maruta un Jānis Liepiņi “Austrumu” mājās viesus cienāja ar saldiem, dzelteniem ķiršiem, bet Lības un Jāņa Dekteru mājās cienā ar aukstu avota ūdeni. “Pagastā mums ir 97 Jāņi,” stāsta Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva un priecājas, ka pagastļaudis šogad, gatavojoties konkursam, ir vēl vairāk sarosījušies.
Jaungulbenes pagastā ir arī rajonā labākais stadions un baseins, kur notiek ne tikai pagasta, bet daudz plašāka mēroga sporta pasākumi. Par to,ka pagastā sportu godā, liecina dažādās sacensībās iegūtie kausi, kam ar vienu plauktu jau sen kļuvis par šauru.
Lai pastaigātos pa pils parku un priecātos par pili, atliek aizbraukt uz Jaungulbeni un sarunāt naktsmājas Jaungulbenes arodvidusskolas dienesta viesnīcā.
Gulbīša vidusskola ir tā vieta, kur skolojas un veidojas pagasta gaišākie prāti, lai dotos pasaulē, vai atgrieztos atpakaļ pagastā un godā celtu pagasta vārdu. Skolotāja Aina Rone ar lepnumu stāsta par to, kā top plašs materiāls par Alfrēdu Vārdauni, ko ievietos izdevumā “Laikmets un personība”.
Par Jaungulbeni un tās ļaudīm var stāstīt daudz, bet aizvien paliks kaut kas nepateikts, tāpēc labāk aizbrauciet uz šo pagastu. Apskatiet kultūras namu, pagasta padomi, Ušura ezeru,aizbrauciet uz Adulienu, bet galvenais, parunājieties ar cilvēkiem. Būsiet ieguvēji.
