Brisele, 10.nov., LETA–AFP. ES ārpolitikas šefs Havjers Solana, pirmdien ierodoties uz ES ārlietu ministru apspriedi, pauda cerību, ka drīz varētu atsākties sarunas ar Krieviju, taču brīdināja, ka Briseles un Maskavas attiecības neatgriezīsies ierastajās sliedēs.
ES dalībvalstu vairākums vēlas atsākt partnerības sarunas ar Maskavu, kuras tika pārtrauktas augustā pēc Krievijas un Gruzijas militārā konflikta, taču Polija un Lietuva pret to iebilst, sakot, ka Maskava nav izpildījusi pamiera vienošanās nosacījumus.
“Manuprāt, pastāv iespēja, ka partnerības sarunas varētu drīz atsākties,” sacīja Solana, ierodoties uz sarunām Briselē, un piebilda: “Es ļoti ceru, ka tā notiks.”
Solana uzskata, ka noregulētas attiecības ar Krieviju vairāk atbilst Eiropas Savienības interesēm nekā nenoregulētas, tomēr, viņaprāt, sarunas nerisināsies kā parasti.
Kaut arī Krievija ir izvedusi savu karaspēku no Gruzijas pamatteritorijas, vairāki tūkstoši karavīru joprojām ir sakoncentrēti Gruzijas separātiskajos Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionos, kurus Maskava atzinusi par neatkarīgām valstīm.
“Šie spēki nav miera uzturētāji. Iepriekšējo miera uzturētāju tur vairs nav, bet pašreizējais Krievijas karavīru skaits pārsniedz iepriekšējo miera uzturētāju skaitu,” žurnālistiem teica Solana.
Vairākums ES dalībvalstu vēlētos, lai plašās partnerības sarunas atsāktos līdz gada beigām, un cer, ka par to tiks paziņots piektdien ES un Krievijas galotņu apspriedē Nicā.
Eiropas Komisija norāda, ka tai ir mandāts sarunām un oficiāli nav vajadzīga nekāda 27 ES dalībvalstu vienprātīga vienošanās par to atsākšanu, kaut gan komisija dotu priekšroku vienotai frontei.
