Vašingtona, 13.nov., LETA–AFP. ASV Augstākā tiesa, pamatojoties uz kādas nelielas Jūtas sektas prasību pret Plezantgrouvas mazpilsētu, trešdien sāka izskatīt ar vārda brīvību un reliģiju saistītu lietu, kura varētu radīt nopietnus sarežģījumus turpmākajās varasiestāžu un reliģisko organizāciju attiecībās.
Sekta “Summum” vērsusies pret pilsētiņu, jo tās varasiestādes 2003.gadā liedza sektantiem publiskajā parkā uzstādīt reliģisku piemiņas zīmi blakus vienai no plāksnēm ar desmit baušļiem, kuru 1971.gadā bija ļauts uzstādīt organizācijai “Fraternal Order of Eagles”, jo tā tika atzīta par vēsturisku vērtību.
“Summum” pret Plezantgrouvu iesniedza prasību par vārda brīvības ierobežošanu. Zemākajā tiesu instancē sekta zaudēja, taču apelāciju tiesa atzina, ka sektantiem ir tiesības uzstādīt savu zvaigznes veidā izgatavoto piemiņas zīmi blakus citam monumentam, kas uzskatāms par reliģisku, nevis vēsturisku simbolu.
“Fraternal Order of Eagles” savulaik pārliecināja 19.gadsimtā mormoņu dibināto Plezantgrouvu, ka plāksne ar desmit baušļiem neesot veltījums kristīgajai reliģijai, bet gan mormoņu pionieriem, kas apmetās šajā apvidū.
Deviņi Augstākās tiesas tiesneši trešdien sāka uzklausīt pušu argumentus, lai tos izsvērtu balstoties uz Konstitūcijā fiksētajiem vārda un reliģijas brīvības principiem, kā arī uz principu par valsts un baznīcas nošķīrumu.
Lieta tiesnešu vidū izraisīja dzīvas diskusijas, taču viņi, šķiet, nejūtas iedvesmoti šajā lietā pieņemt viennozīmīgu lēmumu.
No vienas puses, tiesneši acīmredzami nevēlas piekrist sektas argumentam, ka varasiestādēm, ja tās piekrīt vienas organizācijas ziedota pieminekļa uzstādīšanai publiskā parkā, jāpieņem ikvienas citas grupas piedāvājums.
“Mums ir Brīvības statuja. Vai mums tāpēc jābūt despotisma piemineklim? Vai arī mums Rašmora kalnā jāiekaļ ikviens prezidents, kas to vēlas?” retoriski vaicāja konservatīvi noskaņotais Augstākās tiesas galvenais tiesnesis Džons Robertss.
Tomēr, no otras puses, tiesneši nejūtas komfortabli, pieņemot arī Plezantgrouvas nostāju, lai gan tai atbalstu paudušas arī štata un federālās iestādes, kā arī veterānu organizācijas, kuras bažījas, ka spriedums par labu “Summum” turpmāk ļaus faktiski ikvienam publiskos parkos uzstādīt piemiņas zīmes, tai skaitā cilvēkiem, kuri sludina naidu pret to vai citu līdzpilsoņu grupu, vai arī pieprasīt novākt, piemēram, pieminekļus karā kritušajiem.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka pilsēta nolēmusi neuzstādīt piemiņas zīmi, jo nepiekrīt pieminekļa vēstījumam,” atzīst Džons Pols Stīvenss, kurš tiek uzskatīts par vienu no liberālākajiem Augstākās tiesas locekļiem.
“Smagākais jautājums šajā [lietā] (..) ir privātās runas [brīvības] savīšanās ar valdības lēmumu pieņemšanu,” savukārt norāda tiesnesis Stīvens Brejers, kurš arī sliecas pieturēties liberāliem viedokļiem.
Advokāts Džejs Sekulovs, kurš pārstāv Plezantgrouvu, tiesai norādīja, ka plāksne ar desmit baušļiem tikusi uzstādīta, lai godinātu pionieru tiekšanos pēc reliģiskās brīvības un ka līdzīga piemiņas zīme, kurā attēlots Mozus ar bauslības galdiņiem, atrodama pašā Augstākās tiesas ēkā.
Arī Tieslietu ministrijas pārstāvis, kurš tiesā aizstāvēja Plezantgrouvas varasiestāžu viedokli atzina, ka pilsētu pašvaldībām faktiski jādarbojas līdzīgi muzeju kuratoriem, kuri lemj, kādus eksponātus izstādīt un kādus – nē.
“Protams, ka valdība var izvēlēties Nacionālajā alejā vai citos visas valsts publiskajos parkos [uzstādāmo] pieminekļu saturu un vēstījumu,” norādīja ASV ģenerāladvokāta vietnieks Derails Džozefers. “Piemineklis Vjetnamas kara veterāniem neliek mums [uzstādīt] pieminekli Vjetkongiem. “Kad [nacionālajā] alejā tiks pabeigts piemineklis Mārtinam Luteram Kingam, to nav jālīdzsvaro ar pieminekli cilvēkam, kas doktoru Kingu nošāva.”
Taču šāda nostāja izsauca skeptisku Stīvensa reakciju, kurš jautāja, vai valdībai ir ļauts no Vjetnamā kritušo memoriālās melnās granīta sienas dzēst karavīru geju vārdus.
Jā, atbildēja Džozefers, piebilstot, ka šādi rīkojoties valdība nepārkāptu Konstitūcijas pirmo labojumu, taču šāda rīcība radītu citas konstitucionālas problēmas.
Viņš piebilda, ka arī plāksne ar desmit baušļiem atrodas pilnīgā pilsētas rīcībā un ka tā var izlemt “to mainīt, iznīcināt, iemest okeāna dibenā vai pārdot eBey’ā”.
Šķiet, ka lieta attiecas uz jautājumu par valdības nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām reliģijām, ko aizliedz Konstitūcijas pirmais labojums, lai gan 10.apriņķa apelāciju tiesa to izskatīja, pamatojoties uz runas brīvības principa ievērošanu.
Dažas reliģiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pieprasa, lai Augstākā tiesa nodod lietu atkārtotai izskatīšanai apelāciju tiesā, uzdodot to izsvērt, pamatojoties uz reliģiskās brīvības principiem.
Dažās lietās 2005.gadā tiesa atzina, ka vēsturiskās piemiņas zīmes ar desmit baušļiem, piemēram, piemineklis pie Teksasas pavalsts kapitolija ēkas, kuru arī ziedojusi “Fraternal Order of Eagles”, nav pretrunā ar pirmo labojumu, taču atklāti reliģiskas piemiņas zīmes varasiestādes nedrīkst uzstādīt vai uzturēt.
1975.gadā dibinātā sekta praktizē seno ēģiptiešu paražas, piemēram, mumifikāciju, papildinot tās ar agrīno kristiešu gnostiķu mācības elementiem. “Summum” uzskata, ka Mozus Sinaja kalnā līdz ar desmit baušļiem esot saņēmis arī “septiņus aforismus”, taču tos iznīcinājis, jo sapratis, ka cilvēki tiem nav gatavi. Tieši šos aforismus sekta vēlas iemūžināt Plezantgrouvas piemiņas zīmē.
Spriedums šajā lietā gaidāms pavasarī.
