Lejasciema pagasta “Zvārtavu” māju saimniekus Ritmaņu ģimeni raksturo saticība, vienotība un mīlestība uz darbu. Ritmaņi atzīst, ka spēku viņi smeļas tieši ģimenē. Jūtot cits cita atbalstu, viņi spēj tikt galā ar visām raizēm un ikdienas problēmām.
Daiga un Ainārs Ritmaņi ir dzīvojuši turpat kaimiņos. Tā nu sanācis, ka saprecējušies, un nu jau ilgus gadus laimīgi dzīvo kopā Daigas dzimtas mājās. 30.oktobrī svinēta 15. laulības jubileja. Daigas un Aināra laulību Dievs ir svētījis ar trim bērniem – dēlu Ināru un meitām Līgu un Ilvu.
“Tā mēs te jau ilgus gadus saimniekojam. Mums bija zemnieku saimniecība, nodarbojāmies ar piena lopkopību, taču tagad nākotne vairs tik spoža nerādās, jo piena iepirkuma cena ir kļuvusi tik ļoti zema, ka esam atstājuši vairs tikai dažas govis. 1.janvārī ir jāpārreģistrējas, bet mēs šobrīd vēl domājam, vai to darīt vai ne. Drīzāk jau laikam metīsim mieru savai saimniekošanai,” stāsta Daiga.
“Bija jau dažādas domas, taču negribas saistīties ar Eiropu, tad esi atkarīgs,” saka Ainārs.
“Esam pietiekami ilgi cīnījušies, vairs arī negribas to darīt. Nesakārtotība valstī ir novedusi pie tā, ka ir pārgājusi vēlēšanās to darīt. Tagad jāskatās ar gaišu skatu nākotnē. Gribas arī pasaulē kaut ko redzēt, iziet sabiedrībā,” saka Daiga.
Varbūt mainīsies laiki
Savas mājas laukos gan Ritmaņi nemainītu ne pret vienu citu vietu pasaulē.
“Kad aizbraucu uz Rīgu, esmu beigts. Man nepatīk tā steiga, ātrums. Mēs esam raduši dzīvot mierīgi. Pilsētas dzīve mūs nevilina,” atzīst Ainārs. “Ja darba iespēju šeit nebūs, meklētu kaut kur tuvākajā apkārtnē, taču tā, lai var izbraukāt,” saka Daiga.
Viņa atklāj, ka dēls gan vairāk turas pie laukiem, pie zemes.
“Mēs gan cenšamies viņu virzīt uz tām specialitātēm, kas viņam vairāk padodas – uz galdniecību, arhitektūru, taču Ināram interesē lauksaimniecība. Viņš vienmēr ir palīdzējis mums visos lauku darbos, tādēļ laikam ir tas āķis ieķēries lūpā,” stāsta Daiga.
“Savu zemīti jau postā noteikti nelaidīsim. Varbūt kādreiz laiki mainīsies, krīze pāries un arī uz mums lauksaimniekiem skatīsies citādāk,” spriež Ainārs.
Varbūt arī meitas kādreiz izmācījušās nolems atgriezties dzimtas mājās, taču pašreiz meitenēm vairāk galvā ir citas domas.
“Bērni labi mācās, tas paver plašākas iespējas tālāk. Lai mācās, lai studē! Mums jau vecākiem būs krietni jāatver maciņš, taču ceram, ka varbūt pienāks labāki laiki,” saka Ainārs.
“Tāpēc jau mums šobrīd arī ir tāds pārejas laiks, kad esam meklējumos, ir jāmēģina iespēja nopelnīt naudu, lai pēc tam, kad bērni sāks studēt, mēs varētu viņus atbalstīt,” saka Daiga.
Saviem bērniem Daiga un Ainārs māca būt godīgiem gan pret sevi, gan citiem, paļauties uz pašu spēkiem un zināšanām, kas dzīves laikā tiks iegūtas.
Atbalstu sniedz vecvecāki
Ritmaņu ģimenē svarīgākā ir vienotība.
“Esam saraduši cits ar citu. Kad kāda ilgāku laiku nav mājās, pārējie uztraucas un ļoti gaida. Mēs esam ļoti vienoti. Lai arī bērnu starpā reizēm gadās kāds kašķis, viņi tik un tā cits citu mīl un aizstāv. Lielā ģimenē dzīvot ir daudz jaukāk,” uzskata Daiga.
Lielu atbalstu sniedz arī vecvecāki. “Pirmos gadus dzīvojām pie Aināra vecākiem. Esam vienmēr saņēmuši lielu atbalstu no vecākiem un dzīvojam ļoti saticīgi. Vecāki dievina mazbērnus, viņi ir gatavi atdod pēdējo santīmu, lai tikai mazbērniem viss būtu,” stāsta Daiga.
Ritmaņi stāsta, ka arī svētkus viņi parasti svin ģimenes lokā.
“Ja kādreiz bija vairāk draugu, tad tagad katrs cilvēks cenšas dzīvot pats par sevi. Droši vien arī tas mūs vēl vairāk ir saliedējis kā ģimeni,” vērtē Ainārs.
Saimniekojot visus šos gadus savā saimniecībā, Ritmaņu ģimene nekad nav domājusi par atpūtu, jo darbs dzina darbu. Ģimenes sievietes parasti relaksējās adot, bet vīriešiem vislabākā atpūta esot bijusi malkas griešana mežā. “Galvenais ir kaut ko pamainīt, lai viss neapnīk,” saka Ainārs un piebilst, ka gan viņam, gan arī vecākajai meitai ļoti patīk lasīt grāmatas.
“Filma ir jāskatās tāda, kādu režisors un aktieri ir izveidojuši, bet, lasot grāmatu, pats vari veidot savu filmu acu priekšā,” stāsta Ainārs.
Daiga piebilst, ka meitenes ir iesaistījušās bērnu žūrijā un cenšas izlasīt visas jaunākās grāmatas.
“Man patīk lasīt arī grāmatas krievu valodā. Nupat nesen atkal pārlasīju Andreja Upīša “Zaļo zemi”. Stājoties tehnikumā, biju spiests to izlasīt, bet tagad jau bija lasīt pavisam citādāk. Šķiet, ka grāmata ir kļuvusi pavisam citādāka, jo mainījies ir arī paša dzīves uzskats,” spriež Ainārs.
Savas zemes patrioti
Tuvojas mūsu valsts dzimšanas diena, vai arī Ritmaņu ģimene izjūt šo svētku sajūtu, vai viņos ir patriotisma jūtas?
“Man šķiet, lai dzīvotu Latvijā, katrā cilvēkā ir jābūt patriotiskai noskaņai,” spriež Daiga.
“Ja mēs nebūtu savas zemes patrioti, droši vien sen jau būtu aizbraukuši prom no šejienes uz kādu citu valsti. Valdības nāks un aizies, bet mūsu valsts paliks, latvieši mēs esam un būsim. Ne jau valdības vīri ir svarīgi, svarīgas ir mūsu mājas, mūsu “Zvārtavi”, Lejasciems, tie paliks mūžīgi mūžos,” secina Ainārs.
Uzziņai
Daiga un Ainārs Ritmaņi, bērni Inārs (13 gadu), Līga (12 gadu), Ilva (14 gadu).
