Nekas nav izdomāts
● ● ●
Pie pasta mani vērīgi noskata piecgadīga meitenīte: “Tev smukas bikses. Mati arī smuki. Balti.”
● ● ●
Ar piecgadīgu radinieku izejam ceļu krustojumā.
– Pa kuru ceļa malu mums tagad jāiet, Edgariņ?
– Tā jau ir, kā ome saka. Jo vecāks, jo glupāks.
● ● ● Tas pats zēns revidē manu lielo grāmatu krājumu. Velk ārā liela formāta grāmatu sarkanos vākos. “Tā tev nepatiks,“ es saku. Tomēr izvelk “visskaistākās pasakas”, novērtē. Virsraksts – “Iljiča bērnība”.
● ● ●
Klasei jāraksta pirmais sacerējums mācību gadā par iespaidiem pirmajā skolas dienā. Ģirtiņš, kam rakstīšana pavisam neveicas, raksta: “Skola ir skaisti sakārtota. Arī direktora bālais vaigs kļuvis sārtāks.”
● ● ● Pirmajā skolas dienā, kad visi ir izklīduši, direktoru pie ārdurvīm sagaida maza pirmklasniecīte.
– Direktor, man ir zīmīte.
– Kas tajā zīmītē, Aijiņ?
– Mani aicina uz satikšanos te, pie durvīm. Iet vai neiet?
– Ej! Tikai nestāviet caurvējā un lai smagās durvis jūs nesasit!
● ● ●
Uz ceļa, apsteidzot divas sievietes, dzirdu retorisku jautājumu: “Cik ilgi man jādzīvo kopā ar cūku?”
● ● ●
9.klases skolnieks neilgi pirms eksāmeniem nav izpildījis visus mācību uzdevumus. Māte iesauc darbavietā, nosēdina un bargi uzsauc: – Raksti!
– Ko lai rakstu? – tikpat saērcināts, atcērt dēls.
– Raksti! Mana ģimene – mans drošais patvērums.
● ● ●
Kad iznāk J.Zvaigznes grāmata “Kas ir Litene?”, pēc tās ir samērā liels pieprasījums. Kāds cilvēks Rīgā to meklē grāmatu veikalā “Zvaigzne ABC”.
– Vai jums ir Zvaigznes grāmatas?
Viņam atbild: – Mēs tirgojam tikai “Zvaigznes” grāmatas.
● ● ●
Pagasta pārvaldnieks ved mājās no apbalvošanas ceremonijas kultūras darbinieci. Mašīna piekrauta ar ziediem. Kad tuvojas māja, darbiniece satraukta zvana dēlam: – Skrien žigli ārā, lai es ar godu tieku ārā no mašīnas.
● ● ●
Ar litenieti sarunu uzsāk kāda viņai sveša sieviete.
– Es jūs nepazīstu, – saka liteniete.
– Jūs nepazīstat vecā Litenes Ķēniņa meitu!?
● ● ●
Pakurls litenietis jautā radiniecei, kā viņai ar veselību. Viņa atbild, ka pašai nekas, taču vīram slikti ar sirdi. Pakurlais sasit plaukstas un izsaucas: “Tas ir labi! Tas ir labi!”
● ● ●
Skolotāja stāsta par Zemes griešanos. Mārtiņš neticīgi groza galvu: “Nu gan melo, skolotāj!”
● ● ●
Maza Rīgas meitenīte apciemo lauku veco tanti. Tā malēniski saka:
– Līla maita, līla gan!
– Par ko viņa tā? – meitenīte it kā vainīga jautā mammai.
● ● ●
Skolotāja uz skolu atsaukusi audzēkņa tēvu.
– Jums jāzina viss par viņu. Viņš ir jūsu dēls!
– Varbūt, ka ir. Varbūt, ka nav!
● ● ●
1.septembrī kāds pirmklasnieks ar dūrēm metas virsū klasesbiedram. Kad iejaucas skolotāja, viņš paskaidro: – Viņš saka, ka esot Andrs, bet Andris esmu es.
— Jānis Zvaigzne Litenē
