Gulbenes rajonā mīt viens cilvēks – Jānis Evelis – , kas ir dzimis vienā datumā ar mūsu valsti un šogad tāpat kā Latvija svin savu 90. dzimšanas dienu.
J.Evelis ir gulbenietis, taču jau kopš 1992.gada veselības problēmu dēļ viņš ir bijis spiests pārcelties uz dzīvi sociālās aprūpes centrā “Litene”, kur viņš mīt arī šodien.
Pirms svētkiem J.Evelu skaistajā dzīves jubilejā devās sveikt arī Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, rajona padomes priekšsēdētājs Aldis Strads, rajona padomes izpilddirektore Guna Švika un rajona padomes konsultants veselības aizsardzības un sociālajos jautājumos Artis Stuburs.
90 gadi – cienījams vecums
“Jau labu laiku Jānis dzīvo aprūpes centrā, taču mums ir liels prieks, ka viņš ir gulbenietis un ilgus gadus ir strādājis Gulbenes un mūsu valsts labā,” teica N.Stepanovs.
A.Strads piebilda, ka šādi cilvēki kā Jānis ir liels retums, jo viņš ir piedzīvojis itin visu to pašu, ko mūsu valsts šajos 90 gados. Jubilāram tika vēlēts daudz laimes un galvenais – stipra veselība.
Sociālā aprūpes centra direktors Jānis Kļaviņš, sveicot jubilāru, bilda, ka valsts, kam ir 90 gadi, vēl ir jauna, taču cilvēkam tas jau ir ļoti cienījams vecums un tomēr J.Kļaviņš J.Evelam vēlēja nodzīvot vismaz līdz 100 gadiem.
Pirmdien jubilārs saņēma arī Valsts prezidenta Valda Zatlera apsveikumu, un tad jau arī sākušās viņa jubilejas svinības. Jāni svētkos sveica arī viņa tuvākie aprūpes centra draugi un personāls. Ļoti īpašu dāvanu bija sagatavojis Aivars. Jānis saņēma Aivara paša gleznotu vilcienu, jo Jāņa darbs visu mūžu bija saistīts ar dzelzceļu.
Jubilāram sveicienus bija atsūtījusi arī Aizsardzības ministrija, kas koordinē valsts svētku jubileju. Dāvanā Jānis saņēma tēju, medu, krūzīti, siltu pledu un iepirkumu tīkliņu ar valsts jubilejas simboliku.
Visu mūžu uz dzelzceļa
J.Evelis visu mūžu ir strādājis uz dzelzceļa. Viņš ne reizi vien atceras tos laikus. Jānis ir bijis mašīnists maršrutā Sita – Burzova. Tas ir arī bijis viņa vienīgais darbs. Kad Jānis aizgāja pensijā, viņu sāka mocīt dažādas veselības problēmas, tādēļ jau 16 gadus viņš dzīvo sociālās aprūpes centrā.
Jānim ir arī dēls, kas dzīvo Šķieneros, un meita, kas dzīvo Sanktpēterburgā. Sociālā darbiniece Inta Liedeskalniņa stāsta, ka meita pirms kāda laika bija atbraukusi un apsveica tēvu. Viņa vēlēja kārtīgi nosvinēt šo skaisto jubileju, pati viņa diemžēl pēc tik īsa laika sprīža nevarēja atkal atbraukt uz Latviju.
“Jānim ir arī daudz draugu. Viņš ir ļoti jauks un sirsnīgs cilvēks. Šeit, pie mums, viņš jūtas pietiekami labi,” saka I.Liedeskalniņa.
