Varšava, 25.nov., LETA–AFP. Austrumeiropas dalībvalstis vēlas no Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Francijas sagaidīt jaunus priekšlikumus par pasākumu paketi klimata izmaiņu apkarošanai, pirmdien norādīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Pēc deviņu valstu ārlietu ministru tikšanās Sikorskis atgādināja, ka Francijas prezidents Nikolā Sarkozī 6.decembrī, svētā Nikolaja dienā, ieradīsies Gdaņskā. “Es ceru, viņš mums pasniegs dāvanu jaunu priekšlikumu veidā, kuros būs ņemta vērā mūsu specifiskā situācija,” izteicās Polijas ārlietu ministrs.
Pirmdienas sanāksmē piedalījās tā sauktā Višegradas grupa – Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija, kā arī Zviedrija un Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva -, kurām pievienojās arī Bulgārija un Rumānija.
EK piedāvātā pasākumu pakete paredz līdz 2020.gadam 20% elektroenerģijas tirgus nodrošināt ar atjaunojamajiem energoresursiem un par 20% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.
Taču Polija, kura par 94% ir atkarīga no elektroenerģijas, kas iegūta ar oglēm darbināmās termoelektrostacijās, draud izmantot savas veto tiesības visas pasākumu paketes bloķēšanai, ja netiks rasts kompromiss jautājumā par CO2 emisijas kvotu cenām.
Varšava, kā arī citas Austrumeiropas valstis, kuras arī ir atkarīgas no termoelektrostacijām, iebilst pret sākotnējo EK priekšlikumu, kas paredz, ka jau no 2013.gada pilnībā tiks ieviesta emisijas kvotu izsoļu tirdzniecības sistēma, norādot, ka tas paaugstinās enerģijas cenas un samazinās ekonomikas izaugsmes tempus.
Pagājušajā nedēļā Polija noraidīja ES piedāvājumu līdz 2016.gadam valstīm, kas vismaz par 60% atkarīgas no elektroenerģijas, kuru ražo ar oglēm darbināmās elektrostacijas, pusi no emisijas kvotām piešķirt par velti.
“Pakete jāpieņem vienbalsīgi,” pirmdien norādīja Sikorskis. “Mēs apstiprinām, ka mēs nevilcināsimies [piemērot] veto sliktiem priekšlikumiem. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies vest sarunas par labiem priekšlikumiem.”
Pirmdienas sanāksmes mērķis bija izstrādāt vienotu nostāju pirms kārtējās ES galotņu sanāksmes, kas paredzēta 11. un 12.decembrī Briselē un kuras laikā iecerēts panākt galīgo vienošanos par EK piedāvāto klimata izmaiņu apkarošanas pasākumu paketi.
Deviņu valstu ministru sanāksmē pēc Polijas un Zviedrijas iniciatīvas tika pieņemta arī kopīga deklarācija par sadarbību ar tām Austrumeiropas valstīm, kas nav ES locekles.
Sanāksmes dalībnieki nāca klajā ar aicinājumu atvieglot vīzu nosacījumus šo valstu pilsoņiem ieceļošanai ES.
Ārlietu ministri atzinīgi novērtēja arī “dialoga turpināšanos starp ES un Krieviju”, taču uzsvēra, ka “ES stingri jāsaglabā sava nostāja attiecībā uz Krievijas pienākumu pildīt nosacījumus par Gruzijas teritoriālās integritātes ievērošanu”.
