Stress, lieki pavadīts laiks un nevajadzīgu lietu iegāde – tā par iepirkšanās paradumiem Latvijā secināts “GE Money Bank” pētījumā, kas veikts sešās valstīs septembrī un oktobrī. Latvieši iepērkoties bieži, ātri un bez iepirkuma saraksta, principā pievēršot ikdienas pirkumiem pārāk maz uzmanības. Secināts, ka, ieejot veikalā, mēs paļaujoties uz sajūtām, ko tajā brīdī gribas.
Man gan gribētos teikt, ka ne visiem ir tik daudz naudas, lai iepirktos pēc sajūtām. Neticu, ka pensionāre, kas lielveikalā vairāk piestāj pie nocenoto preču vitrīnas, negribētu savā iepirkumu grozā ielikt gan augļus, gan svaigu gaļu vai vēl kādu citu kārotu preci.
Lai gan ir uzskats, ka ar tukšu vēderu nevajagot iet pirkt pārtiku, jāpiekrīt
pētījumam, ka veikalu lielākoties apmeklējam ik vakaru pēc darba
(tātad neēduši). Nenoliegt, ka bez nepieciešamajām lietām pārtikas
grozā ieslīd arī kāds kārums, bez kura, protams, var iztikt. Taču
sāpīga ir atklāsme, ka īstenībā par saviem līdzekļiem neko īpašu
arī nevari atļauties. Tāpēc parasta ir aina, kad lielveikalā
cilvēki vispirms bukletā iepazīstas ar piedāvātajām akcijas precēm
un tikai tad izvēlas, ko pirkt. Kurš neizmantos izdevību par 25
procentiem lētāk iegādāties miltus, makaronus un putraimus, par
tikpat procentiem lētāk sarūpēt dažādas
garšvielas…
Lai mēneša beigās nebūtu jālūkojas tukšā maciņā, speciālisti iesaka
plānot iepirkšanos. Veikals jāapmeklējot vismaz reizi vienā vai
divās nedēļās un ar iepirkumu sarakstu rokās. Jā, tā lieliem
groziem nedēļai, divām iepērkas ārzemēs.
Diemžēl mūsu valstī reti kurš apmeklē lepnus firmas veikalus, jo dārdzība aug straujiem
soļiem, bet algas no aizmugures tikai pieklibo. Toties humpalu
bodes un nocenoto pārtikas preču vitrīnas allaž tiek uzpasētas.
Nožēlojami, bet fakts.
