Ko īsti nozīmē jēdzieni – draudzība, mīlestība, ģimene un harmonija, palīdzēs aptvert Džuliana Sleja grāmata “Draugi un mīlētāji”.
Ko īsti nozīmē jēdzieni – draudzība, mīlestība, ģimene un harmonija, palīdzēs aptvert Džuliana Sleja grāmata “Draugi un mīlētāji”. To lasot, sapratīsiet, kas un kā jāpiepilda savās attiecībās ar sev tuvajiem cilvēkiem un ne tikai ar viņiem vien.
Jau priekšvārdā lasām:
“…Kas tev ir svarīgāk – ārējās pasaules labumi vai tomēr tas, ko vēl vari apjaust savā sirdī kā kaut ko klusu un gaišu? Citiem vārdiem sakot: vai viss ārējais tevī nav aizēnojis Mīlestību un Dievu; vai tu vēl esi spējīgs uz īstām jūtām? Kas ir tas, pēc kā tiešām ir vērts tiekties un censties?” Lai spētu izveidot ilgstošas attiecības ar citiem cilvēkiem, ir jāsaprot, ko īsti vēlamies, kā gūstam piepildījuma sajūtu – jāatrod pareizā attieksme pašam pret sevi. Sevis attīstīšana prasa piecas nepieciešamības – mērķa izjūtu, gribasspēku, nosvērtību, pozitīvu attieksmi pret to, kas ir saistībā ar mums pašiem un atvērtību pieņemt to, kas ir jauns. Un galvenais ir šo piecu harmoniska mijiedarbība. Bieži nepiedomājam pie tā, kā izturamies viens pret otru. “Divi cilvēki, kas nāk katrs no savas pagātnes un sava šībrīža stāvokļa, var saskaņot savas domas un nonākt pie patīkamas saskarsmes, ja vien spēj ieklausīties viens otrā.” Tātad, ja meklējam savstarpēju saskaņu un līdzsvaru, ir jābūt savstarpēji atvērtiem un jāatrodas vienā dvēseles stāvoklī. Vienam otra vajadzību izprašana pieder pie veselīgām attiecībām. Tomēr vistuvāk viens otram var nonākt, kopā darbojoties.
“Draugs ir cilvēks, kurš ir gatavs ciest, lai palīdzētu jums,- ciest par jums un dažkārt pat ciest jūsu dēļ,” raksta Dž.Slejs un paskaidro: lai nosargātu patiesu draudzību, ir nepieciešamas četras lietas- savstarpējas sapratnes atjaunošana, kauna un aizvainojuma pārvarēšana, sakaru atjaunošana un saskarsmes atdzīvināšana. Patiesa draudzība pārdzīvo riska brīžus, pārvar attālumu un spēj saprasties bez vārdiem. Mūsu dvēseles cilvēciskais spēks ir jūtas. Augstākā mīlestības forma grieķu valodā saucas agape – garīga, nesavtīga mīlestība, kas nes sevī upuri, sevis ziedošanu citu labā. Dž. Slejs skaidro arī citas mīlestības formas – philia- ar sirds siltumu, uzticību, savstarpēju ieinteresētību apveltīta draudzība, eros- spēcīgu un dedzīgu emociju izpausme. Jo vairāk jūtās ir agapē, jo vairāk cilvēks nes sevī harmoniju. Kristīga cilvēka dzīvē septiņi sakramenti iezīmē garīgās mīlestības ieplūšanu dvēselē – tie norāda uz kādu ceļu un ritmiem cilvēka dzīvē. Autors rosina arī padomāt, – kas tad traucē cilvēku attiecības? Pedantisms, samākslotība, augstprātība, tiesāšanas kāre, banalitāte, sarkasms, neīstums, cinisms, aizvainojamība, nespēja piedot, nevērība, smagnējums, snobisms. Pajautājiet sev: kā ir ar tiem cilvēkiem, ar kuriem esat kopā, kā ir ar jums pašu? Atsevišķā nodaļā autors analizē priekšstatus par vīrieti un sievieti. Ja cilvēki nebūtu atšķirīgi viens no otra, starp tiem arī nepastāvētu nekādas attiecības. Dzīve aicina atsvērt vienam otra nepilnības un respektēt otra attīstības pakāpi un izaugsmi. Sieviete var sekmīgi strādāt tikai tad, ja ir sakārtotas viņas attiecības ar vīrieti, turpretim vīrietim vispirms ir nepieciešams sakārtot darba attiecības – ja tās sekmējas, tiek sakārtotas arī partnerattiecības. Nozīmīgākas emocijas un lielākais virzītājspēks sievietē ir dusmas, bet vīrietī- bailes. Ja rodas konflikts, sieviete vispirms raud un zaudē pašsavaldīšanos, bet vīrietis dara visu, lai paliktu pie savas taisnības. Dusmas ir ļoti tuvas emocijas mīlestībai- ne velti sievietēm ir liels pacietības mērs un arī mīlestības spēks. Sieviete savā dvēseles dzīvē ir vienota, bet vīrietim šī gara, dvēseles un miesas vienotība ir jāiegūst, kamēr nav radies konflikts starp instinktiem un vēlmēm. Ja sieviete vīrietī atrod savas dzīves piepildījumu, viņa atdod vīrietim daļu no sevis. Tā rodas risks, ka šīs saites var kļūt par jūgu. Vīrietis var viegli mīlēt tikai ar savu ķermeni vien. Ja vīrietis nespēj mīlēt ar visu savu būtību, sieviete ļoti cieš. Vīrietim ir bailes nesasniegt, nespēt, būt nepiemērotam. Velniņš, kas neliek mierā vīrieša psihi, nepārtraukti viņu urda: “Paskaties uz sevi! Nekas labs jau no tevis neiznāk!” un cenšas iedragāt vīrieša pašapziņu. Kas vīrietim ir jāpanāk? Pats svarīgākais viņam ir gūt gandarījumu – darbā, sportā. Vīrietim ir jājūt, ka viņš ir kādam vajadzīgs. Ikdienas dzīvē var neizpausties viņa ideāli. Viņš var būt priekšzīmīgs sabiedrības loceklis, bet mājās – pavisam antisociāls. Viņš var būt patiess draugs saviem darba biedriem, bet necilvēks pret sievu. Šādas pretrunas norāda uz iekšēju pretestību sev pašam. Vīrietim ir dotas 12 pozitīvas īpatnības un, tās liekot lietā, viņš apliecina savu vērtību- ir dzīvības devējs, var dot piepildījumu sievietei, var sekmēt sabiedrības saskaņu, var būt radošs domātājs, var strādāt un radīt derīgas lietas, var būt priesteris, var iemācīties patiesi mīlēt, var būt labs vīrs un tēvs, var būt paraugs savai ģimenei. Viņam tikai jāpārvar bailes – mīlestības spēks izskaudīs viņa tieksmi raizēties tikai par sevi pašu. Atsevišķās nodaļās autors runā par dziļi personiskām tēmām- seksualitāti, radīšanas procesu, pāriet pie laulību jautājuma – sniedz gatavu laulību uzrunu, apcer dažas laulību problēmas, stāsta par attiecību intervāliem, atkal pievēršoties saskaņas meklēšanai starp vīrieti un sievieti, min dažus no laulības šķiršanas iemesliem. Noslēgumā Dž. Slejs raksta: ” Izprotot un pārvarot savas vājības, itin visas krīzes var pārveidot pozitīvā, jaunus dvēseles spēkus raisošā enerģijā un jaunā mīlestības piepildījumā.”
