Rīga, 8.dec., LETA. Uzņēmēji beidzot grib redzēt reālu birokrātijas samazināšanas plānu, biznesa informācijas portālam “Nozare.lv” norāda uzņēmēja, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidente Aiva Vīksna.
Runājot par nodokļu sistēmas izmaiņām, viņa norāda, ka šis jautājums ir saistīts ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) vairāku miljardu kredītu saņemšanu Latvijas ekonomikas glābšanai.
“Gribu uzsvērt, ka valdības, SVF un EK solītais satur arī Latvijas attīstībai jau sen ļoti vajadzīgus pasākumus – algu samērīguma veicināšanu starp privāto un publisko sektoru apstākļos, kad valsts sektorā uzpūstās algas “nosūc” darbaspēku no pievienoto vērtību radošā privātā sektora. Valdības solījumi SVF un EK ietver papildu Eiropas Savienības naudas piešķiršanu eksportētājiem un infrastruktūrai, valsts atbalstu eksportētājiem, kura būtībā nekad nav bijis. Tie satur daudzu birokrātisko procedūru vienkāršošanu – būvniecības atļauju saņemšanas, nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, maksātnespējas un likvidācijas procesa, nodokļu administrēšanas, kas ir pozitīvs solis, ņemot vērā, ka birokrātija jau sen ir kļuvusi par īstu Latvijas nelaimi,” akcentē Vīksna.
Viņa uzsver, ka valdībai ir jāsāk pildīt solījumus, kas saistīti ar valsts aģentūru likvidāciju un valstij neraksturīgu funkciju nodošanu privātajās rokas.
“Uzņēmēji beidzot grib redzēt reālu valsts sektora un birokrātijas samazināšanas plānu ar konkrētiem pasākumiem un termiņiem, lai tas kārtējo reizi neizvērstos ne tikai SVF un EK maldināšanā, bet arī Latvijas sabiedrības mānīšanā, kāda ir pašlaik notiekošā šķietamā samazināšana valsts pārvaldē, būtībā neskarot valsts aģentūras, kas realitātē bieži veic uzņēmējdarbības funkcijas, negodīgi konkurējot ar privāto sektoru,” uzsver uzņēmēja.
“Es no valdības gribu redzēt tādu pašu konkrētu biznesa plānu, kādu uzņēmējs iesniedz bankā, lai saņemtu aizdevumu. Es gribu redzēt, ka valdības vadītājs krīzes situācijā rīkojas tāpat kā uzņēmumu vadītāji, kuri veido uzņēmuma rīcības plānus krīzes situācijā – šajos plānos ir konkrēti aprēķini, pasākumi, termiņi.”
Vīksna iebilst pret nodokļu paaugstināšanu, kas tā vietā, lai stimulētu, bremzēs Latvijas ekonomikas attīstību. Grūtajā krīzes situācijā atbalsts uzņēmējiem būtu nodokļu izmaiņas, kas samazina darbaspēka izmaksas, – iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa likmju samazināšana.
“Valsts budžetam garām paies ievērojami līdzekļi, ja valdības ačgārnās politikas dēļ šajā grūtajā laikā atsāksies algu maksāšana aploksnēs. Tikai uzņēmējdarbības atdzīvošanās un nodokļu maksāšana var nodrošināt stabilus valsts budžeta ienākumus, savukārt nodokļu palielināšana reālajā dzīvē nozīmēs izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vispār,” brīdina LDDK pārstāve.
Viņa akcentē, ka, iespējams, var domāt par akcīzes nodokļa palielināšanu. Taču akcīzi vajadzētu celt nevis degvielai, jo degvielas izdevumi ietilpst produkcijas pašizmaksā, bet vēl vairāk palielināt alkoholam un cigaretēm. Turklāt arī tas būtu jāizdiskutē ar nozaru pārstāvjiem, kas ļautu pieņemt izsvērtu lēmumu.
Kā uzsver LDDK viceprezidente, nodokļu paaugstināšana, tostarp pievienotās vērtības nodokļa pazeminātās likmes paaugstināšana, ir pilnīgi pretēja politika tai, ko pašlaik īsteno citas Eiropas Savienības valstis.
