Pienāks laiks, kad no katra pagasta centra līdz Rīgai iedzīvotāji nokļūs, braucot pa asfaltētām brauktuvēm – tā savulaik solījis kādreizējais satiksmes ministrs Vilis Krištopans.
Pienāks laiks, kad no katra pagasta centra līdz Rīgai iedzīvotāji nokļūs, braucot pa asfaltētām brauktuvēm – tā savulaik solījis kādreizējais satiksmes ministrs Vilis Krištopans.
Nenoliedzami, ka tas patiesi priecētu ikvienu cilvēku, jo liktu justies kā ārzemēs, kur pat uz dārzu ved asfaltēta taka, tomēr reālajā dzīvē vērotā aina pagaidām vēl ir pārāk tālu no cēlā sapņa, bet pašreizējam satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam par šo ieceri ir savs spriedums. Viņš pārliecināts, ka gada laikā autoceļu atjaunošanas akcenti galvenokārt būs saistīti ar reģionālajiem ceļiem.
“Ar lielāku noslogotību un paralēli veicot reģionālo reformu, es ceru, ka tuvāko piecu gadu laikā, iespējams, apvienotajām pašvaldībām arī tiks izveidoti asfalta segumi no reģionu centriem uz Rīgu,” domā A.Gorbunovs.
Apzināts brauktuvju stāvoklis
A.Gorbunovs min arī tos konkrētos lauku ceļus, kuru atjaunošana ir prioritāra, jo 2001.gadā 40 procenti melno segumu lauku autoceļos ir sabrukuši vai pussabrukuši. Arī uz grants ceļiem daudzviet trūkst greiderējamās kārtas, jo tā pilnībā noplicināta, gādājot par brauktuves stāvokli, bet grants seguma atjaunošanai nav pieticis naudas. Tāpēc valdības konceptuāli atbalstītā akcīzes nodokļa daļas novirzīšana par desmit procentiem (apmēram desmit miljoni latu) nonāks brauktuvju sakārtošanai. Apzinātas vietas, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Piemēram, Vidzemē tā ir Ziemeļu stīga (Ainaži – Staicele – Mazsalaca – Rūjiena – Valka – Vireši – Veclaicene – Alūksne – Zaiceva – Kuprava).
Visu izšķir nauda
Satiksmes ministrija apzinās, ka pašreizējais finansējuma apjoms neļauj ievērojami uzlabot Latvijas autoceļu stāvokli, tāpēc tā meklē dažādas iespējas un risinājumus. Piemēram, nesen valdība pieņēma divus būtiskus lēmumus. Proti, pārdalīt no degvielas akcīzes nodokļa saņemto naudu par labu autoceļu fondam un palielināt ikgadējās transportlīdzekļu nodevas.
Šī informācija sabiedrībā radījusi plašu rezonansi, jo, piemēram, Gulbenes rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja stāsta, ka pašvaldības ceļu uzturēšanai pirmajā pusgadā nav saņēmušas 20622 latus. Šis esot jau trešais gads, kad Valsts ceļu fondā nepildās ieņēmumu prognoze. Satiksmes ministrija nenoliedz, ka autoceļu satiksme ir būtiski svarīgs jautājums visiem mūsu valsts iedzīvotājiem, tāpēc, jau strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, tajā autoceļus vajadzētu izvirzīt par galveno finansējamo prioritāti, jo šobrīd daudzviet sliktā ceļu seguma dēļ pat nekursē autobusi.
Uzlabos nodokļu politiku
Lai panāktu kaut nelielu uzlabojumu autoceļu finansējuma sakārtošanā, ir mēģināts noteikt tādu akcīzes nodokļa politiku, kas neļautu degvielas piegādes firmām un uzņēmumiem jaukt degvielu ar tādām komponentēm, kam nav jāmaksā akcīze. Tieši degvielas kontrabanda ir šķērslis, kura dēļ netiek iekasēti miljoniem latu no akcīzes nodokļa, bet nelegālās degvielas ievedēju darbību ir grūti ierobežot. Piemēram, šā gada četros mēnešos iekasēja tikai 70 procentus no prognozējamā ieņēmuma. Vairākkārt izteikts priekšlikums ar autoceļiem saistītās problēmas atrisināt, ņemot talkā Eiropas Savienības dažādu palīdzības programmu naudu. Tomēr izrādās, ka tas nav tik vienkārši, jo šie līdzekļi ir paredzēti tikai tiem projektiem, kuru īstenojumā ieinteresēta Eiropas Savienība.
Remontu sāk ar bedrītēm
Diemžēl nekas nav mūžīgs. Arī brauktuvju asfalta segums ne, tāpēc pilsētu ielās katru gadu veic bedrīšu remontu, bet transporta vadītāji sūdzas, ka rodas atkal jaunas. Tomēr izrādās, ka ne jau ceļu bedrītes rada lielākās problēmas, bet gan to remontētāju atbildība. Tieši no viņu darba tiek gaidīta atbildība, jo arī bedrīšu remontam jānotiek atbilstoši noteikumiem, standartiem un prasībām. Viss lielais sākas no mazā.
