Peldvietas apmeklētāji: samulsuši un intriģēti Pagājušonedēļ pie Stāmerienas ezera nobrukusī krasta smilts atsedza galvaskausu ar bronzas kaklarotu.
Peldvietas apmeklētāji: samulsuši un intriģēti
Pagājušonedēļ pie Stāmerienas ezera nobrukusī krasta smilts atsedza galvaskausu ar bronzas kaklarotu. Dienas gaismu ieraudzīja Smoņu senkapu apbedījumi, kas attiecināmi uz 12. līdz 14.gadsimtu. Galvaskauss turklāt no zemes izaudzis vietā, kur visvairāk pulcējas peldētgribētāju.
“Nobrucis ne tikai krasts, bet arī mala zemes ceļam, kas ved gar Stāmerienas ezeru. Vēl pavasarī smilts nebija noslīdējusi. Iespējams, ka smilts brukšanu sekmēja maija un jūnija lietavas,” stāsta stāmerenietis Raimonds Pudāns. Par laimi, viņš pirmais ieraudzīja atsegušos apbedījuma kaulus, kad vakarā kopa peldvietu. Šonedēļ tāpēc uz Stāmerienu atsauca Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologus no Rīgas.
“Divi arheologi 2.augustā te strādāja diezgan ilgi. Atrada ezera krasta nobrukušajā smiltī galvaskausu, bronzas kakla stīpu, trīs aproces, ķēdīti un nazim līdzīgu priekšmetu. To visu aizveda sev līdzi, veikšot ekspertīzi. Vēl piekodināja, lai sargājam šo vietu. To arī darīsim,” stāsta R.Pudāns.
Arheologi esot piekodinājuši, lai neviens te neiedomātos rakt vaļā kapus, jo par to draud kriminālatbildība. Gulbenes prokuratūras prokurore Dzintra Bokta laikrakstu informē, ka Krimināllikums par kapu apgānīšanu paredz cietumsodu līdz sešiem gadiem vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, par šādu darbību grupā – cietumsodu līdz astoņiem gadiem, bet par kapu aplaupīšanu – cietumsodu no trim līdz 15 gadiem. Pēc speciālistu domām, esot jāapsver, vai turpmāk “Lāčausī” vispār varēs būt peldvieta.
R.Pudāns stāsta, ka pagastā visi zinājuši, ka “Lāčausī” ir senkapi. Zinājuši, ka staigā tiem pāri. “Taču to, ka vienā dienā ieraudzīšu krastmalā galvaskausu, to es nebiju gaidījis,” viņš atzīst. Arī stāmereniete Tamāra Ulase, kuras māja ir netālu no “Lāčauss”, tagad domīgi groza galvu. “Lai arī zinājām par senkapiem, tomēr ikdienā neiedomājāmies, ka zemes izcilnīši šeit patiesībā ir kapu vietas. Atpūšamies kapos. Te mēdzam izklāt līdzatnestās segas, lai sauļotos ezermalā,” nopūšas sieviete.
Stāmerienas pagasta padomes deputāts Ainārs Brezinskis stāsta, ka visa zeme, izņemot “Lāčauss” divus hektārus, apkārt Stāmerienas ezeram ir privāta.
“Tāpēc jau pašvaldība ierakstīja zemesgrāmatā “Lāčauss” zemi, lai pagastā pie Stāmerienas ezera būtu vismaz viena sabiedriska peldvieta. Citur saimnieki var arī neļaut atpūtniekiem iet peldēties. Tiesa paši stāmerenieši uz “Lāčausi” peldēties dodas reti. Pagastā pavisam ir četri ezeri. Tātad ir izvēles iespēja. Taču “Lāčausi” iemīlējuši gulbenieši. Tiem te ir tikpat iecienīta atpūtas vieta kā rīdziniekiem Jūrmala,” stāsta A.Brezinskis.
Viņš atzīst, ka Smoņu senkapu saglabāšana ir ne tikai kultūrvēstures godāšana, bet arī ētikas jautājums. Tāpēc pašvaldībai kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ir jādomā, kā glābt apbedījumus. “Var jau veidot sētu riņķī, bet kam tas vajadzīgs? Domāju, ka jārod citāds risinājums. Arī peldvietu “Lāčausī” tomēr saglabāt vajadzētu,” prāto A.Brezinskis.
“Saprotu, ka Stāmerienas pagastā “Lāčausī” peldvieta ir izveidojusies vēsturiski. Taču varbūt tomēr var iedzīvotājus virzīt uz kādu citu peldvietu pie šā ezera. Tas vairāk no ētiskiem apsvērumiem. Taču principā peldēšanās senkapus postīt nevar. Drīzāk ietekme var būt ūdens līmeņa svārstībām. Bet no arheoloģijas vai pieminekļu aizsardzības viedokļa nav noteikts, ka šādā vietā nevarētu peldēties,” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks, arheologs Jānis Asars Viņš arī atzīst, ka apbedījumi pat tad, ja zemē guldītie būtu bijuši slimi ar mēri, mūsdienās vairs nevar apdraudēt peldvietas atpūtnieku veselību.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā apsvēršot iespēju nākamajā vasarā izpētīt Smoņu senkapu apdraudēto zonu. Tiekot cerēts arī uz pašvaldības ieinteresētību un finansiālo atbalstu. Savukārt arheologu atradumi pēc konservācijas varētu nonākt Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā. Atrasto galvaskausu vispirms izpētīšot antropologi, lai noteiktu, vai apbedītie ir latgaļi vai somugru pārstāvji.
“Saistībā ar inženierģeologiem pēc “Lāčauss” arheoloģiskās izpētes būtu jāizveido tāds kraujas kritums “Lāčausī” Stāmerienas ezera malā, lai zeme vairs nebruktu un apbedījumi neatsegtos,” saka J.Asars. Viņš arī atzīst, ka senkapus tomēr nevar salīdzināt ar mūsdienu kapsētām. Bieži vien senkapi atklājoties nejauši, kad tie netīšām ir dabas vai cilvēku postīti. “Tautas atmiņā, protams, ir informācija par senkapiem. Taču neviens precīzi nezina, kur tieši dus apglabātie. Tā arī šajā gadījumā,” saka J.Asars.
Latvijā pavisam esot 2495 arheoloģijas pieminekļi, lielākā daļa no tiem – senkapi un viduslaiku kapsētas.
