Stāmerienas pilī notiek tās centrālās daļas bojātā jumta seguma un pārsedzes nomaiņa, jo, pārsegumus attīrot no siltināmā materiāla, stikla lauskām, putnu mēsliem un cita, atklājās, ka tie gadu gaitā ir ievērojami bojāti.
Stāmerienas pilī notiek tās centrālās daļas bojātā jumta seguma un pārsedzes nomaiņa, jo, pārsegumus attīrot no siltināmā materiāla, stikla lauskām, putnu mēsliem un cita, atklājās, ka tie gadu gaitā ir ievērojami bojāti.
“Šobrīd visas koka daļas tiek protezētas. Tas nozīmē, ka pārsedzes siju sapuvušās daļas izzāģē un pēc tam ar dažādām skrūvēm, bultām un ķīļiem savilktas kopā. Viss tiek darīts tā, lai maksimāli saglabātu senās koka daļas,” stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gulbenes rajona galvenā valsts inspektore Sarmīte Dundure.
Galvenais uzdevums
Jumta pārseguma nomaiņu veic stāmerenieši Ludvigs Račko un Raimonds Račko. Kopā ar viņiem strādā arī citi vietējie cilvēki. Pils centrālās daļas sakārtošana ir šāgada galvenais uzdevums, ar kuru veiksmīgi jātiek galā, jo, kā atzīst S.Dundure, tā ir kritiskākā vieta. Par to liecina gan bojātie centrālo kāpņu pakāpieni, gan jau septiņdesmitajos gados pils vestibilā ieliktās kolonnas.
“Ja šo kolonnu nebūtu, tad pils centrālā daļa jau sen būtu iebrukusi,” secina S.Dundure. Viņa vērtē, ka pilī darbus veic cilvēki ar augstu atbildības izjūtu.
“Šis jau ir otrais termiņš, kad te strādā arī pagasta bezdarbnieki. Pirmais beidzās 15.jūlijā. Veikums liecina, ka padarīts ievērojams darba apjoms ne tikai pils iekšienē, bet arī pils parka sakopšanā,” saka S.Dundure.
Pils centrālās daļas nomaiņas projektu veidojuši būvinženieri L.Zemītis un A.Balodis, bet tam, lai pilī darbi ritētu raiti, seko tās nomnieks SIA “Zeltaleja 1” Andreja Vīcupa personā.
Gatavo pārraidi
Sestdienās un svētdienās interesentiem iespējams apskatīt arī dažas pils iekšējās telpas. Gides pienākumus veic S.Dundure. Pils pirmā stāva telpās skatāmi fotoattēli, kas iepazīstina ar tās apkārtni un stāsta par vēsturi, kā arī dažas senlietas, no kurām lielākā daļa rastas Stāmerienas māju bēniņos.
“Apskatāmās telpas un senlietas nav uzskatāmas par muzeju, bet mūsu darba rezultātā ir sakrājies pietiekami daudz interesantu lietu, kuras gribas parādīt cilvēkiem, tāpēc radām viņiem iespēju tās apskatīt,” saka S.Dundure.
Viņa stāsta, ka tālākie viesi, neskaitot ārzemniekus, Stāmerienā bijuši no Liepājas un Ventspils, bet pirms dažām nedēļām ar pili iepazinušies angļu raidstacijas BBC pārstāvji, kuri ierakstījuši raidījumu ne tikai par Stāmerienu un tās pili, bet arī par šaursliežu bānīti.
S.Dundure priecājas, ka nācies uzklausīt atzinīgus vārdus par pils atjaunošanu.
Viegli nav nekur
S.Dundure atzīst, ka viegli nav nekur, bet Stāmerienas pilī strādāt ir relatīvi vieglāk. “Nākamajā gadā turpināsim apsekot pils pārējās jumta daļas un pažobeles, jo pēc kara, pils telpas piemērojot lauksaimniecības tehnikuma vajadzībām, pažobeles aizmūrētas. Nav ventilācijas. Tajās kondensējies mitrums, kas bojājis koka konstrukcijas. Tas ir padomju laika mantojums, ar ko šodien mums jācīnās,” saka S.Dundure. Viņa stāsta, ka savulaik grīdu segums no presētā kartona pie grīdas piestiprināts pat ar piķi, ko šodien pilnībā ir neiespējami notīrīt. Šogad ierīkos arī ūdens padeves sistēmu, jo pilī nav ūdens. Izmantos kādreizējo dziļurbumu.
Lai gribētu atgriezties
Inspektore vēlas, lai Stāmeriena un tās pils nākotnē kļūtu par vietu, kur gribas atgriezties vēl un vēl. “Jau šodien daudz tādu ekskursantu, kuri te atbrauc regulāri, lai apskatītu, kā viss mainās. Pilī paredzēts izveidot viesnīcas telpas, bet tām jābūt tādām, kuras varētu izmantot ikviens cilvēks, kas vēlēsies atpūsties Stāmerienā, organizēt kādu konferenci, kāzas vai citu pasākumu. Būs iespējams arī aktīvi atpūsties. Tomēr visas ieceres neatklāšu, jo ir daudz piemēru, ka labas idejas kāds zog,” saka S.Dundure.
