Kaut arī mēdz teikt, ka par garšas izjūtām, tāpat kā par gaumi, nestrīdas, uzdrošinos apgalvot – upenes ir garšīgas ogas.
Kaut arī mēdz teikt, ka par garšas izjūtām, tāpat kā par gaumi, nestrīdas, uzdrošinos apgalvot – upenes ir garšīgas ogas. Ja kādam tā nešķiet, upeņu piekritēju pusē noteikti pārvilinās to plašais derīgo īpašību uzskaitījums.
Tautas medicīnā upeņu ogas un lapas izmanto kā pretiekaisuma, sviedrējošu, urīndzenošu un ēstgribu veicinošu līdzekli. Augstā C vitamīna satura dēļ (piecas reizes vairāk nekā zemenēs) izmanto imunitātes paaugstināšanai. Lieto sirds un asinsvadu slimību, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlas, neirožu, kā arī nieru un urīnceļu hronisku slimību ārstēšanai.
Upenes satur cukurus, vērtīgas organiskās skābes, B grupas un P vitamīnu, kā arī karotīnu.
3. Atkarībā no ogu svara iemēra ūdeni un klāt pieber cukuru.
4. Vāra sīrupu.
5. Kamēr sīrups vārās, izplaucē burkas un novāra vāciņus. Var izmantot ne tikai pievalcējamos metāla vāciņus ar ieliekamu gumijas blīvi, bet arī skrūvējamos.
6. Kad sīrups uzvārījies, ar to aplej katliņā iebērtās ogas un liek uz uguns.
7. Karsē, līdz uzvārās, samazina liesmu un vāra piecas minūtes.
8. Tūlīt pēc tam pilda burkās un stingri aizskrūvē vāciņu. Burku apvērš, lai vāciņš “pievelkas”.
9. Pēc pusstundas burkas novieto ar vāciņiem uz augšu. Ļauj tām atdzist līdz istabas temperatūrai, tad nes pagrabā vai novieto ledusskapī, ja ir tāda iespēja.
Kompotu uzglabāšanas laikā notiek skābju un cukura izlīdzināšanās starp augļiem un sīrupu, tāpēc labu garšu tas sasniedz tikai aptuveni pēc mēneša. Jāpiebilst, ka šādi gatavots kompots atšķirsies no tradicionālā – pasterizētā – ogas būs vairāk pajukušas.
