Tas – Ziemeļarmijas Valmieras pulks. Baltais lielceļš saved viņus kopā!
63.
Tas – Ziemeļarmijas Valmieras pulks. Baltais lielceļš saved viņus kopā!
Sirmgalvji noliek ieročus un aiziet savos tīrumos, bet pārējie mežavīri apsolās iet cīņā, līdz atskanēs miera sauciens pār Latgales ezeriem, Gaiziņam un teiksmainajiem Kauguru kalniem.
Latvijas vēstures lappusēs, ko lasīs mūsu jaunākā paaudze, ir daudz šausmu pilnu ainu, kas lai paliek par biedinājumu visai tautai.
Kritušajiem varoņiem un visiem par Latvijas neatkarību cietušiem pilsoņiem lai mūžam dziļā godbijībā noliecam savas galvas!
Tā arī 1919.gada maija pēdējās dienas Malienā ir tās, kuras jāatceras ikvienam latvietim.
Visuvarenais Dievs lai mūžam izdzēš latvju tautai naida un nesaticības jūtas, lai Latvijā ir viena vienota tauta, kam viena dzimtene, viena kopēja gaiša doma tautai un tēvu zemei!
Gulbenē no 1918.gada beigām līdz 1919.gada maija pēdējām dienām noslepkavoti un sakropļoti apmēram 500 cilvēki.
Pēc Gulbenes atbrīvošanas šos noslepkavotos pilsoņus izraka un nodeva apglabāšanai piederīgiem. Pēc līķu izrakšanas dzīvo acīm pavērās šausminošas ainas. Vairākām sievietēm bija nogrieztas krūtis, vīriešiem – dzimumorgāni, daudziem sēžamās vietās iedzīti mieti, un pa lielākai daļai visi noslepkavotie bija saistīti dzeloņu drātīm.
Tos nelaimīgos, kuriem piederīgos nevarēja sameklēt, apglabāja kā nezināmos kopējā kapā Gulbenes kapsētā.
XVII
Valdemārs Vītoliņš un Ernis Vālodze ierodas Vecgulbenē pie Ziemeļlatvijas rajona komandanta Blaua. Komandants pašlaik savā kabinetā sasaucis tos pagasta vecākos un valdes locekļus, kas Latvijā darbojās, pasaules karam iesākoties. Tos pašus, ar maziem grozījumiem, viņš apstiprina jaunās valsts jaunajos pašvaldības amatos.
Vītoliņš iepazīstas ar komandantu un iesniedz savus cara laika virsnieka dokumentus. Viņu reģistrē un ieteic doties pie Valmieras pulka rezerves rotas komandiera.
Ziemeļvidzemē izsludina mobilizāciju, un Vītoliņš no jaunmobilizētiem formē rotu. Rotas sastāvs ir dažāds. Vairums vecie kara veterāni, kas cīnījušies pie Ložmetējkalna un Nāves salā. Netrūkst arī jaunekļu, kas nākuši kā brīvprātīgie kuplināt Latvijas armijas rindas. Vītoliņa rotā skaitās arī Ernis Vālodze.
Pēc kādas nedēļas no Valmieras pulka rezerves rotas Vītoliņu izsauc uz Ziemeļarmijas brigādes štābu. Tur formējas Cēsu – Valkas izlūkošanas nodaļa, kuras mērķis cīnīties Valkas un Cēsu apriņķos ar aizmugurē palikušām komunistu bandām, kas terorizē vietējos iedzīvotājus un slapstās pa Gulbenes, Lubānas un Cesvaines mežiem. Naktīs šīs bandas iebrūk turīgāko un nacionāli domājošu saimnieku mājās un aplaupa, un pašus neapbruņotos saimniekus nošauj. Šīs bandas vajadzēja steidzīgi iznīcināt, un tamdēļ arī formēja šo izlūkošanas nodaļu.
Izlūkošanas operatīvo darbu vadīja leitnants Broders. Vītoliņam uzdeva vadīt izmeklēšanu par sagūstītajiem un iekšienē palikušajiem komunistiem.
Komunistu sarkano bandu vadītāji arī bija vietējie Malienas iedzīvotāji, kas labi pazina apkārtni un zināja visus apstākļus. Uz vietas palikušie piederīgie un komunistu piekritēji tos pabalstīja gan ar munīciju, gan sniedza dažādas ziņas.
