Tu mana pilsētiņa gaišā, Mazā “Spārīte”, Ievu grava straujā.
Tu mana pilsētiņa gaišā,
Mazā “Spārīte”, Ievu grava straujā.
Lakstīgalu piepogotā birztaliņa,
Manu skaisto, grūto dienu pļaviņa,
Mana dvēselīte nerātnā un straujā.
Jāņu dienas pielīgotā dvašā –
Plūcu kalmes, plūcu magonītes trauslās,
Ozollapu vainadziņā brašā
Jāņubērnu pulkā valodiņas raisās.
Gājām papardītes ziedu lūkot,
Smējās lielie: “Pārītim būs prieki!”
Pusnaktī pat visi gari mūkot,
Tēvoc’s, tante tādā brīdī lieki.
Tu, mana beciņa brūnā,
stalto bērzu birztaliņa,
Mana bērna sirsniņa,
Mana māmulīte – kukažiņa.
