Gulbenes luterāņu baznīcai nojauc padomju laikos veidoto koka sētu. Pelēko, iepuvušo koka sētu un tās betona mietus palīdz novākt draudzes locekļi, kā arī Gulbenes uzņēmēji.
Gulbenes luterāņu baznīcai nojauc padomju laikos veidoto koka sētu. Pelēko, iepuvušo koka sētu un tās betona mietus palīdz novākt draudzes locekļi, kā arī Gulbenes uzņēmēji. Viņi to dara bez maksas.
“Baznīcai sēta nav vajadzīga. Turklāt tā nav daiļa. Ir arī veca. Agrāk sētas vietā apkārt baznīcai bija granīta mietiņi, ko savienoja metāla ķēde. Tagad vēlamies visu te atjaunot tā, kā tas bija ap 1930.gadu,” informē Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Atis Bambāns.
Baznīca gādā arī par blakusesošā parka tīrīšanu. Tiek izzāģēti sausie koki, tiek izvākti zari, kas vētras laikā šovasar tur ir sakrituši. “Ar sakoptu vidi vēlamies godināt baznīcu, uz kurieni ticīgie nāk svinēt dievkalpojumu. Parkam jābūt tādam, lai cauri tiem varētu redzēt balto dievnamu. Ceru, ka ar laiku apkārtne būs tāda, ka no vairākām pusēm cilvēki cauri parkam varēs atnākt uz baznīcu. Vide audzina un pārveido. Ja līdz šim reizēm parkā varēja satikt cilvēkus, kas savu veselību un garu nokauj ar alkoholu, tad sakoptā parkā tas diezin vai būs iespējams,” saka A.Bambāns.
Nākamais solis, kam gatavojoties draudze, ir baznīcas jumta un fasādes remonts. Taču tam vajadzīgi lieli naudas līdzekļi, tāpēc jācer uz ziedojumiem un jākrāj nauda.
Gulbenes luterāņu baznīca iesvētīta 1843.gadā. Dievnams celts klasicisma stilā ar zvanu torni. Baznīcas tornis sagrauts 2.pasaules kara laikā. Bojā gāja arī ērģeles. 2000.gadā dievnamam atkal uzstādīts zvans. Ir arī divas ērģeles. Toties līdz mūsdienām saglabājies gotiskajā stilā veidotais no ozolkoka grieztais altāris, kā arī kancele un pults. Ievērības cienīgs ir Mārtiņa Lutera piemineklis, kas atrodas baznīcas priekšā. Tās autora vārds nav zināms. Skulptūra ir sena.
Garīdznieks A.Bambāns 200 cilvēku lielo luterāņu draudzi Gulbenē vada trešo gadu. Viņa vadībā draudze ar lielāku sparu pievērusies dievnama un garīgās dzīves atjaunotnei pilsētā.