Azartiskākie sēņotāji jau sākuši aktīvi apsekot savas sēņu vietas un, ja paveicas arī ko atrast, dalās ar fotogrāfijām sociālajos tīklos. Ir, kas jau spējuši salasīt krietni daudz gaileņu, citi atraduši baravikas vai apšu bekas.
Mikoloģe Inita Dāniele “Dzirkstelei” stāsta, ka tas nav nekas ārkārtējs, ja maijā vai jūnijā sēņotāji jau tiek pie pirmajām gailenēm vai kādas bekas.
“Gaileņu mērce uz Jāņiem – tas ir gandrīz vai obligāti. Tas ir pilnīgi normāli. Jau maijā ir. Un katru gadu ir. Maija sākumā bija jau arī sviesta bekas un bērzu bekas. Tā ka nekā ārkārtēja. Protams, nav tā ļoti masveidīgi, arī šogad vēl nav masveidīgi, bet sēnes ir. Gailenes cilvēki lasa tik mazas kā podziņas. Plēš ārā – žēl uz to noskatīties. Nevajag lasīt tik mazas sēnītes! Nav taču bada laiki. Var pagaidīt, kad izaugs. Un vēl jau ir tas, ka, piemēram, gaileni ir viegli pazīt, bet ļoti maziņas sēnes ir grūti pazīt, tāpēc var pat sajaukt beku ar mušmiri. Ja sēne ir pavisam maziņa, tā nav nokrāsojusies, ir riskanti. Mazas sēnītes var izskatīties līdzīgas. Un vēl kas – sēnes ir jālasa grozos, nevis spaiņos vai “kuļķenēs”. Vajag groziņu, lai sēnes elpo un lai, staigājot pa mežu, šādā veidā izplatām sporas,” skaidro I.Dāniele.
Viņa saka – ja beigs līt un tālāk sekos sausums un karstums, tad jau arī sēņu vairs nebūs. “Sēnēm primārais ir mitrums. Vienu gadu bija ļoti slapjš, lija un bija arī ļoti karsts. Tad gan sēnes patiesībā auga kā vārītas. Tās bija tādas mīkstas, it kā būtu izvārījušās. Sēnēm vajag mitrumu un siltumu. Šādi laika apstākļi, kādi tie ir tagad, priekš sēnēm ir vislabākie,” saka I.Dāniele.
Viņa arī stāsta, ka pagaidām nav ļoti lielas sēņu daudzveidības, bet tas, kas jūnijam ir raksturīgs, tas mežā ir. Pašlaik aug arī sēra piepes uz kokiem, kuras var lietot uzturā. “Tikai nevajag vecas sēra piepes lietot uzturā. Nebūs garšīgas. Bet vecu jau neko nevajag ēst – ne sēnes, ne citus produktus. Pie labvēlīgiem laika apstākļiem bērzlapes būs jūlijā, augustā. Var jau gadīties arī agrāk atrast, bet tās tomēr parādās vēlāk,” saka mikoloģe.
