Jāņa Lejiņa romāns “Zīmogs sarkanā vaskā” iecerēts kā vēsturiska epopeja par Ziemeļlatvijas latgaļu valsts veidošanās vēsturi un tās likteni 12. un 13.gadsimtā.
Jāņa Lejiņa romāns “Zīmogs sarkanā vaskā” iecerēts kā vēsturiska epopeja par Ziemeļlatvijas latgaļu valsts veidošanās vēsturi un tās likteni 12. un 13.gadsimtā. Grāmatā skarta arī Gulbenes vēsture.
Cīņa par zemi un varu pastāvējusi vienmēr. Par to lasām arī romāna lappusēs, sekojot Tālavas, Jersikas, Pietālavas valdnieku centieniem. Romāna sižets sākas ar Trikātas valdnieka un Tālavas ķēniņa jaunākā dēla zīmīgo piedzimšanu 1162.gadā pēc Kristus dzimšanas. Tālivalža māte bijusi Gulbenes valdnieka Laimoņa māsīca.
“Trikātas un Gulbenes starpā gruzdējusi sena sāncensība, kas bija cēlusies pirms daudzām paaudzēm, kad pāri Daugavai šeit atnāca pēdējās letu ciltis,” lasām grāmatā. Kad 1180.gadā Tālavas ķēniņš sūtījis dēlu Tālivaldi uz Gulbeni pie Laimoņa, lai aicinātu gulbeniešu pulkus uz citām Tālavas zemēm palīgā karot, tas bijis aizņemts ar domām par Gulbenes zemes aizsardzību no pulkiem, kas nāca cauri Atzelei un jau postīja Alūksnes novadu. Atceroties pirms deviņām ziemām saņemto Trikātas valdnieka atteikumu palīdzēt apturēt leišu iebrukumu Gulbenē, kā arī Tālivalža neiecietīgo izturēšanos, Laimonis šoreiz atteicis ķēniņa dēlam, tā izraisot naidu abu valdnieku starpā. Tam sekojošā Tālavas ķēniņa vecākā dēla nāve, Gulbenes valdnieka divkosība un jaunākā dēla liktenis ķēniņam lika pieņemt lēmumu – pēc nāves Trikātas un visas Tālavas valdīšanu nodot Tālivaldim. Nodevība un varaskāre tomēr darīja savu, valdības grožus piešķirot vidējam brālim Valdemāram.
Te lasām arī par Gulbenes valdnieka godkārajiem plāniem atgūt reiz Gulbenei atšķirto Atzeles novadu un diža valdnieka – varbūt pat Tālavas ķēniņa – godu savam dēlam Varim. Gulbene turēja savā varā Tālavas sakarus ar Jersiku, zemgaļiem, leišiem, prūšiem un citām dienvidu zemēm. Laimonis saprata – stiprus sabiedrotos Gulbenei varēja gūt, izdevīgi apprecinot savas sešas meitas. Taču, atklājoties Valdemāra nodevībai, Tālavas valdīšanu pārņēmis tā likumīgais valdnieks, bet Gulbenes valdnieks atteicies no Tālavas daļas.
