Tas ir daudz vai maz? To vērtē pēc tā, cik iespēts paveikt.
Tas ir daudz vai maz? To vērtē pēc tā, cik iespēts paveikt. Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs, kas šajā amatā ir atkārtoti pēc septiņu gadu pārtraukuma, atzīst, ka noder iepriekšējā darba pieredze un pagasta dzīves vērojums, jo nekur citur – Rankā vien – šo laiku ir būts un strādāts.
“Nevar salīdzināt laiku, kāds bija pirms septiņiem gadiem ar šodienu, jo mainījušās prasības un pagasta padomei pildāms ievērojami vairāk dažādu funkciju,” uzskata Jānis Antaņevičs. Viņš domā, ka neviens cilvēks nav Dievs un nevar izdarīt visu. “Cik vari, tik dari, visu pakārtojot pagasta iedzīvotāju vajadzībām,” viņš saka.
Padome nav “zelta bedre”
Priekšsēdētājs prot pierādīt, ka darbs pagasta padomē nav “zelta bedre”, kur viss pats no sevis krīt no gaisa, kā arī to, ka padome nav tikai tās priekšsēdētājs. Tas ir komandas darbs, tāpēc J.Antaņevičs pozitīvi vērtē faktu, ka atbalstu saņem gan no pagasta darbiniekiem, gan vietējo iestāžu un uzņēmumu vadītājiem. Ar daudziem no viņiem pašvaldības vadītājs kopā strādāja arī pirms septiņiem gadiem.
“Ir brīži, kad uzmācas pesimisms. Īpaši tad, ja cilvēki nesaprot, ka mēs strādājam viņu labā,” saka pašvaldības vadītājs. Viņš ir apņēmības pilns lielākai līdzekļu ekonomijai, izglītības iestādēs valdošās situācijas apzināšanai un citam.
Pieraduši tikai prasīt
J.Antaņevičs pārliecinājies, ka arī Rankas pagastā ir daļa iedzīvotāju, kas pieraduši tikai prasīt, neko paši nedarot.
“Tāpēc ir žēl to cilvēku, kas neko neprasa, bet strādā un iztiek, kā var, kuri cenšas izdzīvot ar tām iespējām, kādas viņiem ir,” saka J.Antaņevičs. Viņš uzskata, ka laukos viena no lielākajām problēmām ir bezdarbs. Rankas pagasts nav izņēmums, bet cilvēkiem darbu atrast grūti. Gandrīz vienīgā iespēja to rast kādā no gateriem, kur darba samaksa nav liela, bet nopelnīt iespējams. Pārsteidzoši, ka darbā uz Ranku brauc cilvēki no apkārtējiem pagastiem, bet vietējiem trūkst darba disciplīnas, tāpēc gateru īpašnieki izvēlas tos strādniekus, kam var uzticēt darāmo.
Prioritāte ir ekonomija
“Pagasts dzīvo, izmantojot valsts dotācijas. Līdz šim nebija nācies tik cieši saskarties ar nodokļu politiku, bet pirmajās simts dienās, strādājot pagasta padomē, pārliecinājos, ka nodokļu sistēma mani neapmierina. Tā sakārtojama pareizi, tad arī vietējām pašvaldībām būs vieglāk izdzīvot,” domā J.Antaņevičs. To, ka parāds nav brālis, Rankas pagasta padome saprot, tāpēc, plānojot budžetu, rūpīgi izvērtē neatliekamās vajadzības.
“Pagaidām nevienam neesam parādā,” rēķina pašvaldības vadītājs, tomēr nenoliedz, ka viss plānojams ekonomiski.
“Šobrīd lielāko pagasta budžeta daļu tērējam izglītībai. Turpmāk vairāk kontrolēsim līdzekļu izlietojumu. No iedzīvotājiem saņemti pārmetumi par kultūras iestāžu darbu, tāpēc šinī jomā nepieciešamas izmaiņas,” uzskata J.Antaņevičs un par prioritātēm uzskata ekonomiju, jaunu darbavietu radīšanu pagastā, iespējamo palīdzību mazturīgajiem iedzīvotājiem, kā arī pagasta sakoptību un koptēla veidošanu.
Palīdz, cik ir iespējams
Līdz šim nav bijis nevienas pagasta padomes sēdes, kurā deputāti neiepazītos ar iedzīvotāju iesniegumiem par pabalsta vai cita veida palīdzības sniegšanu.
“Katru iesniegumu izvērtējam un mēģinām palīdzēt. Piemēram, vecajiem, vientuļajiem cilvēkiem sarūpēt malku. Taupības nolūkā no gateriem pievedam nomaļus. Šogad padomes sēdē pieņēmām lēmumu palīdzēt ar nelielu naudas summu tiem bērniem, kas mācīsies pirmajā klasē. Piešķiram brīvpusdienas un vismaz daļēji atmaksājam ārstnieciskos izdevumus,” situāciju skaidro pašvaldības vadītājs.
Lai sakoptu, naudu nevajag
Priekšsēdētājs vēlas pagastu skatīt sakoptāku un uzskata, ka daudz ko iespējams paveikt, netērējot naudu.
“Vēlos, lai iedzīvotāji paši beidzot apzinātos, ka dzīvot sakoptā vidē ir patīkamāk. Lai man, vietniekam vai deputātiem nevajadzētu braukt un aizrādīt, lai mēs nepostos tikai, gatavojoties konkursiem vai skatēm, bet kārtība būtu mūsu ikdienas nepieciešamība. Lai, stāvot blakus atkritumu konteineram, izdzerto pudeli vai tukšo čipsu paku nemestu zemē,” vēlas J.Antaņevičs. Viņš apzinās, ka līdz kārtībai un cilvēku apziņai, kāda ir Eiropas valstīs, Rankā vēl tālu, bet nav iemesla, lai pēc tās netiektos.
Biedē reģionālā reforma
J.Antaņevičs nenoliedz, ka nejūtas drošs par gaidāmo pašvaldību teritoriāli reģionālo reformu.
“Rankas pagasts atrodas nomaļus no apkārtējo rajonu centriem, tāpēc ir mētāts no viena rajona teritorijas uz otru. Šodien mūs pie sevis velk Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasts. Nesen par to diskutējām ar pagasta vadību. Strikti teicu, ka pagaidām piederam Gulbenes rajonam. Saprotami, ka ikvienas pašvaldības, kur plānots izveidot novada centru, vadītājs ir ieinteresēts piesaistīt iespējami plašāku teritoriju. Ir grūti izteikties par nākotni. Zinu, ka Rankas pagasts nekad nekļūs par novada centru, tāpēc dažkārt kļūst žēl pagasta izaugsmē ieguldītā darba un līdzekļu, jo ir piemēri, kas pierāda, ka apvienojoties viens ir ieguvējs, bet otrs – zaudētājs, ka lauki vienmēr palikuši novārtā. Pagasti, kas nebūs novada centri, vairāk vai mazāk tomēr tiks aizmirsti. Tāpēc uzskatām, ka, cik vien iespējams, jāpaliek pie tā, kā dzīvojam šobrīd, jo, izveidojoties novadiem, iedzīvotājiem radīsies vēl lielākas problēmas. Tās būs saistītas ar nokļūšanu līdz novada centram, darba iespējām un citu. Piemēram, ja Ranka pievienosies Jaunpiebalgai, mūsu iedzīvotājiem vajadzēs nokļūt uz Cēsīm, kur viņiem viss ir svešs,” prāto J.Antaņevičs.
Nevēlas atgriezties pagastā
Rankas pagastā ir divas pamatskolas, kur diemžēl audzēkņu skaits nepalielinās, bet sarūk. Arī pēc zināšanu apguves citās mācību iestādēs jaunieši nelabprāt atgriežas pagastā, jo viņiem nav iespējams rast izglītībai atbilstošu darbu. Izņēmums ir tikai neliela daļa. Tomēr pagasta padomes priekšsēdētājs nākotnē raugās ar pārliecību, ka pagasta vārds nezudīs un vienmēr būs cilvēki, kas ar lepnumu sacīs, ka viņu dzimtās mājas atrodas Rankas pagastā.
