Rīga, 21.febr., LETA. Partijas LPP/LC domes sēdē sestdien tika kritizēta Valsts prezidenta Valda Zatlera rīcība un viņa rosinātie Satversmes grozījumi, kā arī paustas bažas par to, vai nākamā, paplašinātā koalīcija spēs efektīvi strādāt.
LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš pauda bažas, ka Zatlera centieni ar Satversmes grozījumiem palielināt savas pilnvaras sāk deformēt Satversmē ieliktos fundamenta akmeņus, jo grozījumos ir saskatāma vēlme Latviju no parlamentāras valsts padarīt par prezidentālu valsti.
Gan Bērziņu, gan pārējos LPP/LC līderus neapmierina arī Zatlera rīcība pēc 13.janvāra grautiņiem Vecrīgā, pēc kuriem Valsts prezidents atļāvās izvirzīt ultimātu Saeimai un konkrētas prasības valdībai. Bērziņš norādīja, ka patlaban spēkā esošā Satversme Valsts prezidentam tādas tiesības nedod.
Arī Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone LPP/LC domes sēdē pauda satraukumu par konstitucionālo krīzi, kas iestājusies pēc Valsts prezidenta ultimāta. “Ar uzbrēcienu divu trešdaļu atbalstu Satversmes grozījumiem panākt ir ļoti grūti,” norādīja Pētersone.
Runājot par koalīcijas paplašināšanu, Bērziņš pauda viedokli, ka “plaša, bet ideoloģiski neviendabīga koalīcija būs mazāk efektīva”.
Atsaucoties uz savu sarunu ar Saeimas deputātu Jakovu Plineru, Bērziņš atgādināja, ka “PCTVL gan cīnās par nepilsoņu tiesībām, bet tās sastāvā nav cilvēku, kas ir nostājušies pret Latvijas valstisko neatkarību”. Savukārt “Saskaņas centrā”, kuru daudzi vēlētos redzēt jaunajā koalīcijā, “sēž Rubika komunisti, kuri ir skaidri pieteikuši savu cīņu pret Latvijas neatkarību.”
LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers domniekiem pastāstīja, ka viņam jau ir zvanījusi “Jaunā laika” (JL) līdere Solvita Āboltiņa un uzaicinājusi LPP/LC pārstāvjus jau pirmdien sākt sarunas ar JL par jaunās valdības veidošanu.
Gan Šlesers, gan vairāki citi domnieki uzsvēra, ka LPP/LC vispirms vēlēsies iepazīties ar nākamā premjera rīcības programmu, pirms piekritīs darboties jaunajā valdībā. LPP/LC domnieki arī pauda pārliecību, ka visizsvērtākā un vienīgā pareizā rīcības programma ir Ivaram Godmanim, kuram koalīcijas partneru greizsirdība un nevēlēšanās pilnībā uzņemties atbildību neļāva to realizēt līdz beigām.
“Aizejot Godmanim, problēmas nav atrisinātas, problēmas tikai sāksies,” prognozēja LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Šlesers.
Pats LPP/LC līdzpriekšsēdētājs, demisionējušais premjers Godmanis norādīja, ka krīzes apstākļos politika traucē ekonomikai. “Jo dziļāka ir krīze, jo apdraudētāka ir krīzes valdība,” teica Godmanis.
“Tuvojoties vēlēšanām, partijas sāk vairāk raudzīties uz saviem reitingiem, ieklausīties vēlētāju un arī savu biedru prasībās, tāpēc nespēj, boksa terminoloģijā runājot, turēt sitienu,” teica Godmanis.
Vēlmi paplašināt koalīciju un redzēt jaunas sejas valdībā Godmanis skaidroja ar bijušās koalīcijas partiju cerībām tādējādi mazināt savu atbildību.
Arī Godmanis norādīja uz konfrontāciju, kas valda starp Valsts prezidentu un Saeimu, kā arī norādīja, ka Zatlers mēģina veidot attiecības ar Saeimu un Ministru kabinetu ne tā, kā rakstīts Satversmē.
Domes sēdē arī izskanēja pārmetumi premjera biroja darbiniekiem, kuri nav pratuši pietiekami saprotami visiem cilvēkiem izskaidrot valdības pieņemtos lēmumus un pieļāvuši Godmaņa reitinga strauju krišanu.
Savukārt LPP/LC valdes loceklis Ilmārs Vecvanags savā uzrunā pauda aizdomas, ka “Zatlers sācis lasīt vēstures grāmatas par Latviju 1934.gadā”, un aicināja LPP/LC Saeimas deputātus neatbalstīt prezidenta pilnvaru paplašināšanu, kā arī mudināja saglabāt Satversmē noteikto varas atzaru līdzsvaru.
Vecvanags savā uzrunā arī apgalvoja, ka viņam daudzi iedzīvotāji teikuši, ka Latvijā ir tikai divi cilvēki, kas patlaban spēj vadīt valsti, un tie ir Godmanis un Tautas partijas dibinātājs, ekspremjes Andris Šķēle.
LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš pauda bažas, ka Zatlera centieni ar Satversmes grozījumiem palielināt savas pilnvaras sāk deformēt Satversmē ieliktos fundamenta akmeņus, jo grozījumos ir saskatāma vēlme Latviju no parlamentāras valsts padarīt par prezidentālu valsti.
Gan Bērziņu, gan pārējos LPP/LC līderus neapmierina arī Zatlera rīcība pēc 13.janvāra grautiņiem Vecrīgā, pēc kuriem Valsts prezidents atļāvās izvirzīt ultimātu Saeimai un konkrētas prasības valdībai. Bērziņš norādīja, ka patlaban spēkā esošā Satversme Valsts prezidentam tādas tiesības nedod.
Arī Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone LPP/LC domes sēdē pauda satraukumu par konstitucionālo krīzi, kas iestājusies pēc Valsts prezidenta ultimāta. “Ar uzbrēcienu divu trešdaļu atbalstu Satversmes grozījumiem panākt ir ļoti grūti,” norādīja Pētersone.
Runājot par koalīcijas paplašināšanu, Bērziņš pauda viedokli, ka “plaša, bet ideoloģiski neviendabīga koalīcija būs mazāk efektīva”.
Atsaucoties uz savu sarunu ar Saeimas deputātu Jakovu Plineru, Bērziņš atgādināja, ka “PCTVL gan cīnās par nepilsoņu tiesībām, bet tās sastāvā nav cilvēku, kas ir nostājušies pret Latvijas valstisko neatkarību”. Savukārt “Saskaņas centrā”, kuru daudzi vēlētos redzēt jaunajā koalīcijā, “sēž Rubika komunisti, kuri ir skaidri pieteikuši savu cīņu pret Latvijas neatkarību.”
LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers domniekiem pastāstīja, ka viņam jau ir zvanījusi “Jaunā laika” (JL) līdere Solvita Āboltiņa un uzaicinājusi LPP/LC pārstāvjus jau pirmdien sākt sarunas ar JL par jaunās valdības veidošanu.
Gan Šlesers, gan vairāki citi domnieki uzsvēra, ka LPP/LC vispirms vēlēsies iepazīties ar nākamā premjera rīcības programmu, pirms piekritīs darboties jaunajā valdībā. LPP/LC domnieki arī pauda pārliecību, ka visizsvērtākā un vienīgā pareizā rīcības programma ir Ivaram Godmanim, kuram koalīcijas partneru greizsirdība un nevēlēšanās pilnībā uzņemties atbildību neļāva to realizēt līdz beigām.
“Aizejot Godmanim, problēmas nav atrisinātas, problēmas tikai sāksies,” prognozēja LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Šlesers.
Pats LPP/LC līdzpriekšsēdētājs, demisionējušais premjers Godmanis norādīja, ka krīzes apstākļos politika traucē ekonomikai. “Jo dziļāka ir krīze, jo apdraudētāka ir krīzes valdība,” teica Godmanis.
“Tuvojoties vēlēšanām, partijas sāk vairāk raudzīties uz saviem reitingiem, ieklausīties vēlētāju un arī savu biedru prasībās, tāpēc nespēj, boksa terminoloģijā runājot, turēt sitienu,” teica Godmanis.
Vēlmi paplašināt koalīciju un redzēt jaunas sejas valdībā Godmanis skaidroja ar bijušās koalīcijas partiju cerībām tādējādi mazināt savu atbildību.
Arī Godmanis norādīja uz konfrontāciju, kas valda starp Valsts prezidentu un Saeimu, kā arī norādīja, ka Zatlers mēģina veidot attiecības ar Saeimu un Ministru kabinetu ne tā, kā rakstīts Satversmē.
Domes sēdē arī izskanēja pārmetumi premjera biroja darbiniekiem, kuri nav pratuši pietiekami saprotami visiem cilvēkiem izskaidrot valdības pieņemtos lēmumus un pieļāvuši Godmaņa reitinga strauju krišanu.
Savukārt LPP/LC valdes loceklis Ilmārs Vecvanags savā uzrunā pauda aizdomas, ka “Zatlers sācis lasīt vēstures grāmatas par Latviju 1934.gadā”, un aicināja LPP/LC Saeimas deputātus neatbalstīt prezidenta pilnvaru paplašināšanu, kā arī mudināja saglabāt Satversmē noteikto varas atzaru līdzsvaru.
Vecvanags savā uzrunā arī apgalvoja, ka viņam daudzi iedzīvotāji teikuši, ka Latvijā ir tikai divi cilvēki, kas patlaban spēj vadīt valsti, un tie ir Godmanis un Tautas partijas dibinātājs, ekspremjes Andris Šķēle.
