Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Satversmē, kas dod tiesības vēlētājiem atlaist Saeimu. Par grozījumiem balsoja 86, pret – 5 deputāti, un neviens deputāts neatturējās.
Priekšlikumi Satversmes grozījumiem otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 10.martam.
Satversmes 14.pantu paredzēts izteikt šādā redakcijā: “Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.”
“Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.”
Vēlētāji arī turpmāk nevarēs atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
Satversmes 49.pantā paredzēts noteikt: ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienaskārtību noteiks Valsts prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.
Likums stāsies spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.
Šie Satversmes grozījumi ir uzskatāmi par daļēji alternatīvu likumprojektu Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtajiem Satversmes grozījumiem.
Debatējot par Satversmes grozījumiem, deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) atzina, ka 9.Saeima nebūt nav tik slikta, kā par to raksta avīzēs un demonstrē televīzijā. “Tā ir tikpat, piedodiet par izteicienu, sūdīga, kādas bija arī visas pārējās pirms tās, sākot ar Augstākās padomes paraugu,” teica Buzajevs.
“Tieši šie parlamentārieši arī bija pieņēmuši visnotaļ divkosīgu 4.maija deklarāciju, atņemdami pilsonību un cilvēktiesības vienai trešdaļai savu vēlētāju. Tieši viņi atbalstīja pirmo [Ivara] Godmaņa valdību, kura mērķtiecīgi iznīcināja Latvijas rūpniecību un lauksaimniecību, novezdama Latviju līdz izmiršanas robežai, un kura kā trakus suņus vajāja 180 000 nevainīgu cilvēku ar apaļo zīmogu pasē,” klāstīja Buzajevs.
9.Saeimā ievēlētie deputāti pēc šiem Latvijas Republikas “atjaunotājiem” Buzajevam šķiet kā “eņģeļi ar spārniem”. Šīs iepriekšminētās Latvijas parlamentārisma īpatnības, pēc PCTVL pārstāvja domām, arī padara par lietderīgām tautas tiesības pirms termiņa atlaist Saeimu. “Lai tad šīs tiesības kā Damokla zobens karājas virs daudzu paaudžu deputātu kakliem, kamēr šie te tā saucamie tautas priekšstāvji iemācīsies nemelot un nezagt, kā arī neaizmirst savus priekšvēlēšanu solījumus nākamajā dienā pēc vēlēšanām,” teica Buzajevs.
Savukārt deputāte Solvita Āboltiņa (JL) pauda viedokli, ka pēc Satversmes grozījumu pieņemšanas “cilvēki sapratīs, ka mēs viņus esam sadzirdējuši”.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja, ka, gatavojot jebkurus grozījumus pamatlikumā, būtu ļoti vēlams arī izvērtēt ne tikai visus riskus, bet arī visus iespējamos variantus, kā var attīstīties notikumi. Un šajā gadījumā galvenais secinājums ir, ka Saeimā katram deputātam ir jāstrādā profesionāli un atbildīgi un tad nekādi draudi nebūs tik reāli, lai Saeima tiktu padzīta, atlaista vai kā citādāk.
