Rīga, 6.marts, LETA. Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai nepieciešams ievērot visiem zināmos nosacījumus, proti, Māstrihtas kritērijus, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetārās politikas komisāra Hoakina Almunijas pārstāve Amēlija Torresa.
“Tas ir paša eiro interesēs, valstu, kurās tas ieviests, interesēs un valstu, kurās tas tiks ieviests nākotnē, interesēs,” sacīja komisāra pārstāve, piebilstot, ka patlaban finansiālo stabilitāti var garantēt saprātīga budžeta politika un citas politikas, lai no jauna pārliecinātu tirgu, ka situācija tiek kontrolēta.
Torresa atgādināja Eiropas Komisijas (EK) iepriekš pausto nostāju par Latvijas konverģences programmu, kura būs ES 10.marta finanšu ministru tikšanās reizes dienaskārtībā.
EK aicina Latviju veikt papildu izmaiņas 12.decembrī pieņemtajos valsts budžeta grozījumos un arī tālāk turpināt mērķtiecīgu fiskālās politikas konsolidāciju, rūpīgi ieviest publiskā sektora darba algu samazināšanu, atvieglojot visas ekonomikas darba algu izlīdzināšanu, tādējādi veicinot produktivitāti un uzlabojot konkurētspēju.
Tāpat EK mudina Latviju stiprināt fiskālo pārvaldību un caurredzamību, uzlabojot vidēja termiņa budžeta struktūru un pastiprinot izdevumu kontroli, kā arī stiprināt ekonomikas piedāvājuma daļu, veicot plašas strukturālās reformas un efektivizējot ES struktūrfondu izmantošanu.
Kā ziņots, arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nesaskata iespējas Latvijā ieviest eiro, pirms nav izpildīti Māstrihtas kritēriji. “Latvijai nekādā gadījumā nebūs nekādu izņēmumu attiecībā uz eiro ieviešanu, kamēr mēs nebūsim izpildījuši Māstrihtas kritērijus,” vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “100.pants” sacīja Rimšēvičs.
Vaicāts, vai joprojām ir reāla iespēja eiro ieviest 2012.gadā, Rimšēvičs atzina, ka “ir ļoti smagi jāstrādā, jāizpilda budžeta deficīta rādītāji un tad eiro ieviešana ir reāla”. Ja budžeta deficīts tiks izpildīts šogad un nākamā gada budžeta deficīta līmenis nepārsniegs 3%, “tad tas ir reāli”, atzina centrālās bankas vadītājs.
LETA jau ziņoja, ka savukārt starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Standard & Poor’s” paziņojusi, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ātra iestāšanās eirozonā palielinātu to kredītreitingus, mazinot šo valstu bankrota risku.
“Tas ir diezgan saprotami – ja kāda no Baltijas valstīm šobrīd atrastos eirozonā, tad to kredītreitingi būtu par pāris pakāpēm augstāki,” norādīja “Standard & Poor’s” analītiķis Frenks Gils.
“Ja EK vai Eiropas Centrālā banka raidītu kādus signālus par iespēju paātrināt valstu iestāšanos eirozonā, tad tas acīmredzami uzlabotu to kredītreitingus,” piebilda Gils.
1.martā Briselē notiekošajā ES dalībvalstu samitā tika apspriesta iespēja paātrināt Centrālās un Austrumeiropas valstu iekļaušanos eirozonā, taču bloka valstis noraidīja ierosinājumus atvieglot nosacījumus vienotas valūtas ieviešanai.
Jau ziņots: lai ieviestu eiro, jaunajām ES valstīm vismaz divus gadus jābūt piemērojušām Eiropas valūtas kursa mehānismu II, kas pieļauj nacionālo valūtu svārstības pret eiro ne vairāk kā 15% robežās no centrālā piesaistes kursa.
Lai iestātos eirozonā, ir jāizpilda arī tā sauktie Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.
