Jel neprasi un nejautā, kāpēc, mans dzīves gājums pavērās uz citu pusi.
Jel neprasi un nejautā, kāpēc,
Mans dzīves gājums pavērās uz
citu pusi –
Varbūt to nebūtu nekad es izjutusi,
Ja nebūtu es tālā svešumā uz
dusu…
Sirds trauksmainā pēc tevis,
Dzimtene, skumst dienas ritmā,
Pie bērna šūp’ļa acis lolo tavu
sēklu,
Ko tu man iesēji mana bērna acīs
no Gaujas zilumu tērcēm…
Tu dod man Lāčplēša spēku
manās skarbajās stundās.
Es steidzos savu nemieru izdzēst
Dzintarjūras viļņu šļakās,
Balto bērzu tāšu krokās manas
asaras paslēpt,
Un raudāt, –
Kamēr plaksti gurdi aizkrīt –
Manu kvēlāko sapņu mokās.
Maija Nikol (1975.g. Brēmenē)